"A disunited, po­liti­cally para­lyzed, and antidemo­cratic Eu­rope" - grūti saprast, kas ar to domāts, lai gan mājieni ar mietu un buzzwordi iecerēti kā nepārprotami. Ja tiek pieņemts, ka "līdz šim" vai pirms "šī brīža situācijas" ir bijis ilgāks periods ar "united, politically mobile and democratic Europe", tad tas taču tieši sakrita ar Krievijas varas pieaugumu un NATO atrofiju.
Piemēram, zem šiem plašājiem sloganiem viņi ierasti var pabāzt kaut vai Poliju (kaut gan Polijā ir tiesiska, demokrātiska iekārta, valdība ar plašu tautas atbalstu etc), bet Polija taču ir viens no Eiropas aizsardzības arhitektūras uzticamākajiem balstiem. Ja būtu jārunā par šīs arhitektūras lielākajiem grāvējiem, drīzāk būtu jānorāda uz Vāciju un Franciju, kuri taču uz papīra ar visām rokām ir par "united, po­liti­cally apt, and demo­cratic Eu­rope". Ja nu kas, ne jau "populistiskās kustības" vai "antiestablišmenta partijas" apdraud Eiropas drošības arhitektūru. Drīzāk tā jau sen ir no "establišmenta" un demokrātiski unionistiski pareizi priekšzīmīgajiem kompromitēta.