"..and protect their need to selfishly acquire material possessions. If everyone stole from everyone else there would be anarchy. So the state monopolizes the use of force, taking it away from criminals. The state appeals not to God, but to individual selfishness." - and that is why this kind of liberalism is deeply flawed. Tīri principāli. Kā lai ciena doktrīnu, kas neciena cilvēkus? Esmu pārliecināts, ka, ja valsts un institūcijas uz dienu nepastāvētu, nesāktos visu karš pret visiem, cilvēki vienkārši mierīgi pavadītu laiku, iespējams, vēlāk sākot pašorganizēties, lai Daži būs bandīti, jā, bet tie ir antisabiedriskie elementi, tādu dēļ nevajag viņu defektus ekstrapolēt uz visu cilvēku dzimumu kopumā. Valsts neesamības apstākļos cilvēku tik un tā izdomātu sadarboties. Cilvēki ir sabiedriski. Un nedaudz racionāli, jo apvienošanās kopībā, lai sasniegtu kaut kādus mērķus, ko varbūt neizdotos individuāli, ir pavisam loģiska rīcība. Šāda liberālisma attieksme pret cilvēku ir smieklīga, viņi uz cilvēku projicē mistisku, vardarbīgu iracionālismu. Sasodīts, ja tā būtu, mēs šodien te nesēdētu. Un ja pretī saka - cilvēki apvienojās valstī tāpēc, lai indivīdi vieglāk spētu apmierināt savas personīgās intereses, tad pretī jāsaka, ka senāk nebija ne indivīda, ne personīgo interešu. Ja paskatās uz Amazones ciltīm, viņi visi darbojas kā organisks veselums, savstarpējā komplementaritātē, nekāda selfishness. Tāda hobsiāniskā domāšana ieliek cilvēkā kaut kādas spekulācijas, piedēvē, un pēc tam brīnās, ka nākotnes valstij tādi selfish, egoistical tipi ir jāaizsargā vens no otra. Es saku, ka kādreiz cilvēki bija mazāk selfish. Tas par aklo "self-interest" dziņu ir pilnīgs kapitālisma ievietojums jau cilvēka dabā, arī projekcija, vēlamo uzdodot par esošo. Kaut kas uz to pusi jau ir (mazais kapitālists mūsos), bet tas nebūt nav noteicošais. No šāda liberālisma skatpunkta visām runām par cilvēka izglītošanu, civilizēšanu, apgaismību, utt, nav nekādas jēgas, tas ciniski postulē, ka cilvēks vienkārši ir mežonis, kas važās sakalts (lai viņš nedoddievs neapdraudētu citus) ir jāuzrauga, dodot tam pēc iespējas siltāku un tīrāku celli. Cilvēks nav tik melns, kā to mālē modernitāte