Atgriešanās Varavīksnes cietoksnī.
Mani turp aizveda nejušība un dārgs auto.
Aizritējušie gadi nebija spējuši nolaupīt šīs vietas pirmatnējo valdzinājumu un majestātisko klusumu.

Fotoaparāts bija vienīgā lieta, ko paņēmu līdzi no šīs Realitātes. Visu pārējo var izdomāt. Šeit ir pavisam viegli izdomāt lietas, priekšmetus, un arī cilvēkus.
Patiesībā visa šī vieta ir nosaukta tā cilvēka vārdā, ko es izdomāju, kad man bija seši vai septiņi gadi.

Pirms gadiem desmit tieši šeit aizsākās tā dzīve, kuru atceros. Un es ceru, ka neviens nezina, kur tā beigsies.