Vakar bija dīvaina diena. Bijām Kristiānijā - brīvpilsētā,kas atrodas uz salas Kopenhāgenas pašā viducī (nosacīti tā var dēvēt, jo tāpat visa pilsēta ir saplūdusi kopā) Šī pilsēta daļa atrodas kādreizējā kara bāzes vietā. Viss sākās ar to, ka šo vietu (barakas un mazās mājiņas) ieņēma hipiji un vienkārši sāka dzīvot. Tagad šeit dzīvo dažādi brīvdomātāji, mākslinieki un citi dīvaiņi. Šeit ir atļauts smēķēt zālīti. Bet visu uzrauga policija, kura staigā apkārt. Te ir aizliegtas stiprās narkotikas, jo vienu laiku tās šeit lietoja un viss tas beidzās ar slepkavību. Tadēļ Dānijas valstvīri gribēja šo vietu noslaucīt no zemes virsmas, bet nesanāca un joprojām nesanāk, jo Kristiānijas komūnas ļaudis protestēja. Jā, vismaz šinī valstī likumi darbojas un neviens tos nevar tik brīvi interpretēt kā Latvijā.
Kristiānija atgādina lauku pilsētu ar mazām mājiņām, varbūt drīzāk mazdārziņu rajonu. Šeit atrodas mazas būdiņas un sarkanu ķieģeļu barakas, kurās agrāk mita karavīri (19.gs, 20. gs sākums). Sajūta gan nav īpaši omulīga, gandrīz kā "maskačkā", daudz grafiti zīmējumi.
Satikām vienu vīrieti, kurš izskatījās pēc čigāna. Viņs aicināja uz pirti - nezinu kādu iemeslu vadīts. Bet mēs atteicāmies, tad viņs teica, ka varam satikties pēc stundas kafejnīcā. Stāstijām, ka meklējam vietu, kur dzīvot un darbu. Viņs piedāvāja mums istabu.
Bet mums kaut kā tas viss nepatika, tāpēc ātri vien tināmies prom. Bija pārāk neomulīga sajūta mums abiem.
Ššodien dosimies dzīvot pie kādas Dāņu ģimenes ar 2 bērniem - puiku un meiteni. Izskatās ļoti patīkami.

Šeit pie rumāņiem jūtos tik neomulīgi, jo viņiem ir mazs dzīvoklītis,tāpēc liekas, ka traucējam viņiem, lai gan tā īsti nav.
Un internets arī šeit ir jāzog no citiem, jo viņiem ir tikai viens kabelis.
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________