Nu moins 5 menesi pagajusi, kad seit pedejo reizi rakstiju.
Kas ir mainijies? Tagad man tiesam ir pasam SAVA maja, jap, nav nekas daudz no mebelem, prieksa liels remonts, bet tomer ta ir mana.

Draudzene aizbrauca uz arzemem, tagad esmu vecpuisis, varu neskuties, pat ir doma, ka varetu ataudzet nedaudz bardu un matus.
Ta pietrukst ta sieviete, ka pilnigi vairs nevar izturet. No pilniga "Ne arzemem" tagad pat apsveru iespeju atkal doties prom..

Bet isteniba jau pats vainiigs, aizlaidu vienu prom. Bija doma padzivot vienam, pastukot kas ir kas u.t.t Bet tagad saprotu, ka vina ir viena, starp plesigiem dzivniekiem. Tad kad biju vinai tuvuma, neviens nepieversa uzmanibu, bet tad kad es nesmu - dzeki siekalojas. No vienas puses forsi, jajutas lepnam, bet no otras puses..

Runajot par aizbrauksanu, ir pozitivais aspekts un negativais. Tikai es vel nesmu sakartojis neko pa plauktiniem, lai saprastu, kas ir pozitivais un negativais. Tada ka puzle ar 1000 maziem gabalinjiem, kas ir jasaliek, lai izsecinatu - doties vai nedoties atkal trimdaa.

No vienas puses, man ir maja, kurai vajag remontu, mebeles, tapat ari malku un visu parejo, ko es tagad nevaru pilniba sev nodrosinat. Pa lielam jau vajag tas mebeles tikai un kosmetisko remontu, talak izdzivosanai varetu palikt te un "izdzivot" nevis dzivot. No otras puses, kas paliks seit un rupesies par jau esoso? Ta vienkarsi novelt uz gimenes pleciem visu ari isti negribas.

Bet varbut es tikai gribu pie Vinas.