Garastāvoklis:

weird

kad gribas izteikties
beidzot man ir dota tā brīvība izteikties, par ko man paties prieks. tagad mani vairs neviens nespēs atturēt melzt sviestu. kaa man šitas sāk patikt. es varētu šitā rakstīt stundām. un tam vienalga nebūtu nekādas jēgas. bet nu "long story short" ... dzīves gudrība? hmmm ... sākšu ar vecu patiesību ... "katram sava taisība"

ak, jā! izlasīju da Vinči kodu beidzot. kā man jau skolotājas teica, tad vēsturi no tās grāmatas mācīties nevar. bet vienu gan varu pateikt. tās grāmatas nozīme ir stipri pārspīlēta. nu nav viņa tik "WOW", ka bez maz vai otra bībele. bet tur bija izteiktas daudz labas domas, kuras man galvā bija jau sen.
1) vēsture ir tikai mākslas nozare. vismaz tā bija amerikā, ja nemaldos. esmu iemācījies neticēt vēsturei. protams, galvenajos virzienos viss ir skaidrs. bet patiesība ir vēsture.
2) aizmirsu, ko gribēju teikt.

nu vārdu sakot, mana runas ēra ir sākusies.