mana dienasgrāmata

R: sveiks, esmu slims, tādēļ šodien nekur neiešu, nezinu vai pat iešu strādāt
A: ai, slims, cik slikti! :-( veseļojies ātri! tev mandarīnus nevajag aiznest?
R: mandarīni? kādēļ? (mandarina? para?)

dienas atklājums: Manu Chao Me gustas tú

un nemaz nezināju, ka tas ir viņš, kurš dzied arī šo dziesmu: (kas man arī vienmēr ir patikusi)

un atsevišķi teikumi par viņu wikipēdijā ir fascinējoši: Manu Chao is a French Latin folk singer of Spanish origin (Basque and Galician). He sings in French, Spanish, English, Arabic, and Portuguese and occasionally in other languages. vai arī Chao es políglota, pero canta principalmente en español, francés e inglés (viņš ir poliglots, bet galvenokārt dzied [tikai] spāniski, franciski un angliski)

klausos Prāta Vētras dziesmas izrādei Šveiks un tagad, ar laika atstarpi, šķiet, ka šīs dziesmas sevī ideāli ietver Šveika (grāmatas) garu, ko nevarēja teikt par pašu izrādi, kas bija diezgan viduvējs balagāns. bet dziesmas - dzēlīgas, smieklīgas, trāpīgas, ironiskas, brīžiem skumjas.

un vispār, manuprāt, Šveiks ir visu laiku labākā pretkara grāmata. varbūt jāsaņemās un jāpārlasa?

tā, šodien jau labāk: 64 minūtēs 10.1km, pie tiem pašiem +35 grādiem un nenormālā mitruma. ja vēl es varētu to visu noskriet bez staigājampauzēm, vispār būtu lieliski. bet vēl jau laiks ir: observer, kad Ljā sākas pusmaratonu sezona?

arhīvam: 9.47kmh

ja jau esi pateicis "A", tad jau būs vien jāsaka arī "B". es te gan tādu pusgada bilanci/apņemšanos pirms brīža jau rakstīju, bet nu jau zināms progresiņš ir un lielāka skaidrība arī par to, ko vēlos šogad izdarīt. tātad:

šā gada laikā pārstāt tikai tērēt uzkrājumus un nonākt finanšu līdzsvarā - tā, lai ieņēmumi pārsniegtu izdevumus. un panākt to bez iekrišanas algota darbinieka statusā kaut kādā baisā korporācijā. self-employment-s rullē (ja vien var kaut ko arī noplenīt)

iemācīties LABI programmēt nevis bakstīties kā tagad (nu, labi, nav tik traki, bet gribas raitāk- kā kādreiz, pirms 15 gadiem). iepriecina gan, ka smadzenes neprogrammējošā darbā, izskatās, nav pārāk sap.... un uz priekšu tomēr iet diezgan raiti

turpināt mācīties un ikdienā lietot spāņu valodu (bien, nu jau šo procesu, pašam par lielu prieku, var vairāk saukt par pucēšanu nekā mācīšanos), lai maijā varētu nokārtot DELE eksāmenu avanzado līmenī. portugāļu valodu pagaidām likšu mierā, tāpat es portugāļus/brazīļus saprotu, un viņi saprot mani, más o menos. uz Brazīliju šogad laikam ceļojumā nedošos, vispār nekādā ceļojumā, iespējams, nedošos, ja nu vienīgi kaut kādā ar darbu saistītā izpētes pasākumā

apgūt tango (ko pagājušajā rezidēšanas periodā tā arī neizdarīju), nu ne jau perfekti, bet tā, lai nav kauns uz milongu aiziet un padejot

sagatavoties un Latvijā pavasarī / vasarā noskriet kādu pusmaratonu - lai saprastu, vai tas vispār mani vilina

vēl daži pēdējie kg un beidzot tikt vaļā no riepas. pie cik kg pie manas ķermeņa konstrukcijas tas notiks gan nav ne mazākās nojausmas (85?, 80?)

labi, šie ir tie skaidrie mērķi, kurus vai nu piepildīšu vai ne, bet tomēr ir skaidrs, kas tie tādi ir. un tad vēl ir tādi... hmmm... mazāk skaidrie:

saprast, kurā pasaules malā gribu dzīvot. vai vismaz saprast, ka (vai?) gribu būt klaidonis uz visu atlikušo mūžu...

ergh... sirdslietas publiski skaļi nekomentēsim... nezinu, ko gribu un pat nezinu, vai gribu zināt, ko gribu... un klaidoņi jau nevienam tāpat nepatīk, vai ne?

aiz loga līst kā pa Jāņiem (vai Ziemassvētkiem) Latvijā. līdz ar to jāklausās latviešu dziesmas par lietu, teiksim ķiršu lietus.

vakar atklāju skriešanas sezonu pa Reserva Ecológica. pēdējo reizi skrēju pirms trīsarpus mēnešiem Vankūverā ap Stenlija parku, un pēc tāda pārtraukuma nekādus rekordus, protams, "neuzstādīju". 49 minūtēs noskrēju kādus 7-8km, iegūstot vidējo ātrumu 8.6 - 9.8 km/h. bez tam, ņemot vērā klimatiskos apstākļus (ap +30-35, gaisa mitrums vismaz kādi 140%), kuri savā ziņā radīja iespaidu, ka skrienu karstā džakūzi zem ūdens, šķiet, ka pirmajai reizei bija ok.

toties skrējis esmu diezgan prātīgi - ar visu iesilšanu un atsilšanu - šodien pat gandrīz nekas nesāp. jauki, tā arī turpināšu.

ak, jā, un ieskatam skrējiena ainavā iemetu arī pāris foto - nav gan manējās, bet kaut kā negribējās skriet ar fočiku. priekšstats par Reserva Ecologica ar Puerto Madero debesskrāpjiem fonā būs.

nostaļģijas & skumju līmenis laikam ir pataloģisks, ja klausoties Dzidriņas Megasistēmas gribas "drusku raudāt"...

radās ideja tipveida teikumam cv: brīvi lasu [patvaļīgi izvēlēts valodas nosaukums] ar Google Translate palīdzību.

tagad saprotu, kādēļ Jaunajā gadā ilgi jāsvin un nākamajā dienā ilgi jāguļ: pretējā gadījumā 1.janvārī tu pamosties agri no rīta un tevi sāk kratīt eksistenciālas skumjas, nostaļģija un ne ar ko nepamatota/nepmatojama vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē (un ko gan!?)