mana dienasgrāmata

ja jau esi pateicis "A", tad jau būs vien jāsaka arī "B". es te gan tādu pusgada bilanci/apņemšanos pirms brīža jau rakstīju, bet nu jau zināms progresiņš ir un lielāka skaidrība arī par to, ko vēlos šogad izdarīt. tātad:

šā gada laikā pārstāt tikai tērēt uzkrājumus un nonākt finanšu līdzsvarā - tā, lai ieņēmumi pārsniegtu izdevumus. un panākt to bez iekrišanas algota darbinieka statusā kaut kādā baisā korporācijā. self-employment-s rullē (ja vien var kaut ko arī noplenīt)

iemācīties LABI programmēt nevis bakstīties kā tagad (nu, labi, nav tik traki, bet gribas raitāk- kā kādreiz, pirms 15 gadiem). iepriecina gan, ka smadzenes neprogrammējošā darbā, izskatās, nav pārāk sap.... un uz priekšu tomēr iet diezgan raiti

turpināt mācīties un ikdienā lietot spāņu valodu (bien, nu jau šo procesu, pašam par lielu prieku, var vairāk saukt par pucēšanu nekā mācīšanos), lai maijā varētu nokārtot DELE eksāmenu avanzado līmenī. portugāļu valodu pagaidām likšu mierā, tāpat es portugāļus/brazīļus saprotu, un viņi saprot mani, más o menos. uz Brazīliju šogad laikam ceļojumā nedošos, vispār nekādā ceļojumā, iespējams, nedošos, ja nu vienīgi kaut kādā ar darbu saistītā izpētes pasākumā

apgūt tango (ko pagājušajā rezidēšanas periodā tā arī neizdarīju), nu ne jau perfekti, bet tā, lai nav kauns uz milongu aiziet un padejot

sagatavoties un Latvijā pavasarī / vasarā noskriet kādu pusmaratonu - lai saprastu, vai tas vispār mani vilina

vēl daži pēdējie kg un beidzot tikt vaļā no riepas. pie cik kg pie manas ķermeņa konstrukcijas tas notiks gan nav ne mazākās nojausmas (85?, 80?)

labi, šie ir tie skaidrie mērķi, kurus vai nu piepildīšu vai ne, bet tomēr ir skaidrs, kas tie tādi ir. un tad vēl ir tādi... hmmm... mazāk skaidrie:

saprast, kurā pasaules malā gribu dzīvot. vai vismaz saprast, ka (vai?) gribu būt klaidonis uz visu atlikušo mūžu...

ergh... sirdslietas publiski skaļi nekomentēsim... nezinu, ko gribu un pat nezinu, vai gribu zināt, ko gribu... un klaidoņi jau nevienam tāpat nepatīk, vai ne?