Amerika
lasot Amerikas vēsturi, rodas sajūta (lai arī grāmatas autors to politkorekti cenšas notušēt), ka Amerikas indiāņu civilāzijas, lai arī nebija galīgi mežonīgas, tomēr bija ievērojami tehnoloģiski un sociāli mazāk attīstītas par spāņu iekarotājiem - iezemiešiem nebija ne riteņa, ne plaši izmantotas rakstības, nebija šaujamieroču, nebija naudas kā universiāla apmaiņas ekvivalenta, viņi mēdza upurēt cilvēkus saviem dieviem. līdz ar to, abstrahējoties no iekarošanas morālā vērtējuma - vai tas bija labi vai slikti ka un kā Amerika tikai iekarota - tomēr šķiet, ka šo divu civilizāciju sadursmes rezultāts varēja beigties tikai un vienīgi ar iezemiešu sagrāvi. lai arī Spānijas monarhi un katoļu baznīca bija iecerējuši krienti vien maigāku un harmoniskāku iekarošanas gaitu, ar mazākiem iezemiešu upuriem, tomēr eiropiešu ievazātās slimības un konkistadoru salašņu un pabiru armija darīja savu - indiāņi masveidā gāja bojā, padarot iekarošanu par traģiskāku pasākumu nekā sākotnēji bija iecerēts. kā allaž - gribējās kā labāk, sanāca kā vienmēr.