mana dienasgrāmata - 20. Augusts 2006

tas bija vētraini - ceturtdienas sammertaimā uzstājās Arcos de Buenos Aires Tango Show no Spānijas atskaņojot un arī izdejojot tango no tā pašiem pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. mūziķi, atšķirībā no blēdīgajiem frančiem, spēlēja ar iedvesmu un pilnu atdevi, pilnīgi aizraujot visu publiku. sevišķi kolorīts bija kontrabasists, kurš ņēmās ar savu kontrabasu gandrīz kā ar mīļoto sievieti - glāstīja, maigi rāva aiz stīgām un ugunīgi spēlēja ar lociņu.

vērojot dejotājus, atcerējos, kā pirms daudziem gadiem pats gāju deju kursos. tango pamatsoļus, pie tam tikai dažus, sāka mācīt tikai 2.kursā, bet reāli dejot sāka mācīt tikai 3.kursā, meistarību, vismaz tādu kā ceturtdien uz skatuves rādīja, nesasniedza neviens (šķiet, ka arī ne wowow un biezpientaure, kuri arī tai pašā laikā apmeklēja tos pašus kursus).

tango vēsture sniedza iedvesmu mūzikas kačāšanā, nu jau straujā upē lejuplādējas tango vairumā...

Košragā šonakt sienāži tā sisina, ka šķiet, ka tas ir nevis tepat aiz loga, bet gan manā galvā, iekšā. bet, kad iet gulēt, nemaz netraucē - drīzāk kā šūpuļdziesma darbojas. tad jau ar labu nakti droši vien...

izlasīju "Neredzamo bērnu" par Muminiem un viņu draugiem - brīnišķīga un vēl aizvien aktuāla grāmata, ko var lasīt arī 44 gadus pec uzrakstīšanas - gan bērni, gan pieaugušie. te nav nekā pārgudra vai moralizējoša, ir tikai jauki un jocīgi stāstiņi par ģimeni, par draugiem, par vientulību, par ceļošanu, arī par Ziemassvētkiem, par visām svarīgajām sajūtām un lietām, kas mums ir apkārt, bet ko mēs ikdienā nepamanām. muy bien...

arī sienāži apklusa - tātad pavisam noteikti jāiet gulēt arī man, citādi rīt saules un jūras vietā pamodīšos uz saulrietu un vakariņām.

pieinstalēju widgetu, kurš, iTunes dziesmai skanot, piemeklē atbilstošo albuma artworku un arī dziesmas vārdus. visumā strādā labi, bet mani sasmīdināja, kad pastnieku milžu cīņai (albums vienmēr klusi) kā attēls tika piedāvāts pirates of caribbean soundtreka albuma vāciņš.

braucot mājās no Košraga, īsi pirms Dundagas redzam ceļa pretējā pusē spīdošu acu pāri un virs acīm - radziņu pāri. palēninot gaitu un piebraucot tuvāk uz ceļa redzam stāvam buciņu, kurš nemaz nedomā pamest ceļu, tikai izbrīnā groza galvu. tikai nedaudz uztaurējot, buciņš sarosās un iekāpj ceļmalas pļavā, kur turpina vērot mūs aiztraucamies tālāk. lapsu un vilku gan šovakar neredzējām...