zamza (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} arc) rakstīja,@ 2012-02-16 15:09:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Hermanis Hese. Stepes vilks: viss plūst, nekas nemainās
Te nu dzīvo šis cilvēks, es nodomāju, un gadu pēc gada turpina savu darbu, lasa un komentē tekstus, meklē sakarības starp Priekšāzijas un Indijas mitoloģijām un atradis jūtas gandarīts, jo tic sava darba lietderībai, tic zinātnei, kurai kalpo, tic tīras zināšanas vērtībai, tāpēc ka tic progresam, attīstībai. Karu viņš nav piedzīvojis, nav arī pamanījis, ka līdzšinējās domāšanas pamatus satricinājis Einšteins (viņaprāt, tas skar tikai matemātiku), viņš neredz, kā visās malās gatavojas jaunam karam, viņš uzskata, ka ebreji un komunisti ir pelnījuši, ka tos ienīst, viņš ir labiņš, bezrūpīgs, līksmi pašapmierināts bērns, turklāt augstās domās par sevi, viņu atliek vienīgi apskaust.
..
Mēs abi atviegloti uzelpojām, kad ienāca profesors. Arī viņš sveica mani sirsnīgi, un situācijas melīgums un komiskums drīz vien izpaudās jo burvīgā veidā. Rokā viņš turēja avīzi, dienaslapu, ko abonēja, militāristu un kara kūrēju partijas laikrakstu, un, sarokojies ar mani, norādīja uz to, teikdams, ka tajā ievietots raksts par kādu mana uzvārda brāli, publicistu Halleru, redzams, nekrietnu tipu, cilvēku bez dzimtenes, kurš zobojoties par ķeizaru un piekrītot viedoklim, ka viņa tēvzeme nebūt neesot mazāk vainīga kara izraisīšanā kā naidīgās valstis. Tam gan jābūt nekrietnelim! Nu, te tam zellim kārtīgi sadots, redakcija, daudz neceremonēdamās, atmaskojusi un pienaglojusi pie kauna staba šo kaitnieku.
Te nu dzīvo šis cilvēks, es nodomāju, un gadu pēc gada turpina savu darbu, lasa un komentē tekstus, meklē sakarības starp Priekšāzijas un Indijas mitoloģijām un atradis jūtas gandarīts, jo tic sava darba lietderībai, tic zinātnei, kurai kalpo, tic tīras zināšanas vērtībai, tāpēc ka tic progresam, attīstībai. Karu viņš nav piedzīvojis, nav arī pamanījis, ka līdzšinējās domāšanas pamatus satricinājis Einšteins (viņaprāt, tas skar tikai matemātiku), viņš neredz, kā visās malās gatavojas jaunam karam, viņš uzskata, ka ebreji un komunisti ir pelnījuši, ka tos ienīst, viņš ir labiņš, bezrūpīgs, līksmi pašapmierināts bērns, turklāt augstās domās par sevi, viņu atliek vienīgi apskaust.
..
Mēs abi atviegloti uzelpojām, kad ienāca profesors. Arī viņš sveica mani sirsnīgi, un situācijas melīgums un komiskums drīz vien izpaudās jo burvīgā veidā. Rokā viņš turēja avīzi, dienaslapu, ko abonēja, militāristu un kara kūrēju partijas laikrakstu, un, sarokojies ar mani, norādīja uz to, teikdams, ka tajā ievietots raksts par kādu mana uzvārda brāli, publicistu Halleru, redzams, nekrietnu tipu, cilvēku bez dzimtenes, kurš zobojoties par ķeizaru un piekrītot viedoklim, ka viņa tēvzeme nebūt neesot mazāk vainīga kara izraisīšanā kā naidīgās valstis. Tam gan jābūt nekrietnelim! Nu, te tam zellim kārtīgi sadots, redakcija, daudz neceremonēdamās, atmaskojusi un pienaglojusi pie kauna staba šo kaitnieku.
