Garastāvoklis:	nostaļģija
Entry tags:	es skatos

spogulis
šodien noskatījos Andreja Tarkovska filmu "Spogulis" ("Зеркало"). biju to jau vidusskolas gados redzējis, atcerējos, ka skatījos to ar interesi, bet neko nesapratu. šoreiz gāju skatīties ar nolūku, lai pārbaudītu, vai šoreiz sapratīšu. šoreiz... nesapratu un sapratu, atšķirībā no skolas laikiem, kad nesapratu neko, pat to, kādēļ neko nesaprotu. sarežģīti, vai ne? šoreiz skatoties likās, ka filmu principā nav iespējams saprast tādā nozīmē, kā saprast un izskaidrot, kas tajā attēlots, jo tā ir autora ļoti personīgs vēstījums par savu dzīvi un savām bērnības atmiņām. kā saka pats Tarkovskis intervijā, arī viņš vietumis nevar izskaidrot, kādēļ vecmāmiņa neatpazīst savu mazdēlu un kādēļ māte runā ar kaimiņieni, stāvot lietū. viņam vienkārši ir licies, ka tā ir jādara, ka viņš grib attēlot savu māti filmā un jūt, ka tā ir pareizi, kādēļ - nezina.

toties šoreiz sapratu, kādēļ filma mani tik ļoti aizkustināja - tā patiesi ir spogulis daudzējādā nozīmē, tai skaitā, manis kā skatītāja spogulis - vērojot Tarkovska bērnības un dzīves spoguli, es redzu pats savu bērnību, savus vecākus un, jā - arī savu šodienu, šodienas dzīvi un attiecības, sava šodienas "es" attiecības ar savu bērnības "es". tagad, kad māmiņas un tēta fiziski blakus vairs nav, saprotu, ka dažkārt viņi ietekmē manu dzīvi ar savu audzināšanu un viedokļiem dažkārt pat vairāk nekā vēl dzīvi esot. un dažkārt pat vairāk nekā es to apzinos vai vēlētos. spilgts piemērs - nesen viena kolēģe mani nosauca par pedantu, kurš vienmēr tāds ir bijis. tas mani izbrīnīja, jo vienmēr esmu zinājis un jutis, ka nebūt nesmu pedants - kā tagad saprotu pēc savu vecāku, jo sevišķi māmiņas, mērauklas - varbūt tādēļ nav man tāda viegluma dzīvē - vienmēr savs iekšējais pedantiskums līdzi jānēsā.

un vēl šī filma mani izraisa bērnības nostaļģiju - daļa filmas darbības notiek laikā, kad autora dēls Ignats pieaug - 70.tajos gados - tad pat, kad esmu dzimis un pieaudzis arī es.

p.s. māmiņai rīt, 30.oktobrī, būtu palicis 71 gads...

p.p.s. Margarita Terehova - brīnišķīga aktrise, arhetipiski skaista krievu sieviete, gan 30.tajos, gan arī 70.tajos gados.