par tām sievietēm un tiem vīriešiem, un tām viņu smadzenēm&stuff
šajā tekstā pievēršam uzmanību mītam nr.10.
šo tekstu izlasām visu.

pavirši uzmetot aci, šķiet, ka abi avoti diezgan lielā mērā pretendē uz kaut kādu zinātnisku bāzi. līdz ar to top skaidrs, ka nekas nav skaidrs.

just piezīme: Telpiskā izjūta [2.raksta 9.punkts] gan man ir stipri viduvēja, ko gan nevarētu teikt par matemātiskajām spējām [3.punkts] kopumā (ģēnijs, es, protams, ne tuvu neesmu). + es pieļauju, ka zinu vairāk valodu (4 gan nav ļoti daudz, bet tomēr) kā lielākā daļa pasaules sieviešu, ar disleksiju kaut kā neesmu saskāries, bet ar depresiju gan. vot, sviests kaut kāds tas viss.

UPD: atcerējos 1.raksta kontekstā: man bērnībā vecāki ne uz kādiem stereotipiem nespieda un teica, ka man lieliski veiksies visos priekšmetos - gan matemātikā, gan valodās (un visur citur ar'). tā arī sanāca, izņemot, zīmēšanu un dziedāšanu, par kurām tolaik valdīja uzskats (neatceros, vai ģimenē, bet sabiedrībā kopumā noteikti), ka šīs divas sfēras bez dotībām nu nekā. lūk, tās tad man arī galīgi nepadevās.