he, es saprotu, ka nupat Ljā gandrīz nobanoja vienīgo mācību grāmatu Ljā, kurā bija rakstīts, ka homoseksuālisti arī ir cilvēki;-)

Buenosairesā ir vairāk queer milongu (klubu, kur dejo tango) kā visā Latvijā queer diskotēku/kafejnīcu/etc. es pieļauju, ka uz queer milongām pa lielam šeit nāk divu veidu cilvēki - kas vēlas iepazīties (un arī padejot) un kas vēlas padejot (un varbūt iepazīties). da i daudzi vienkārši nāk pavadīt laiku un papļāpāt ar paziņām un draugiem. jā, nāk arī sievietes, kurām ir apnikusi pārmērīga uzmanības izrādīšana straight milongās vai kas vēlas iemācīties vadīt. es nāku tā kā vairāk padejot, bet, ja es ar kādu arī iepazīšos vairāk kā tikai draudzīgos un/vai dejošanas nolūkos, tas būs pozitīvs blakus efekts katrā gadījumā;-) bet nu es pamatā vispār esmu traks uz dejošanu, nu jau kādus vairāk kā 25 gadus. jā, un straight milongās es nepazīstamus puišus tomēr neuzlūdzu - vēl aizvien savā ievērojamajā vecumā esmu kompleksains un man ļoti nepatīk, ja man atsaka;-).

man personīgi grūti bija (vēl aizvien ir) uzlūgt nevis konkrēti puisi, bet gan uzlūgt kādu, kurš, man liekas, dejo daudz labāk par mani un varētu nosnobot (kā es jau rakstīju pamattekstā par savu nepozitīvo pieredzi šai sakarā). teiksim, uzlūgt Helēnu vai Havjēru (tie ir tie, ko tu nosauci par sportistiem) uz milongu (tajā klipā viņi dejo milongu - ātru tango paveidu) es vēl neesmu saņēmies;-) manuprāt, viņi ir milongas ģēniji.