Caurskatot bildes no nedēļas nogales, atcerējos, kā mēs Brēmenes parkā zaķīšus ķērām. Ejam caur parku, tumšs. Skatos, zālē kaut kas kustas. Domāju, ka vāveres, bet izrādījās pelēki zaķēni ar baltām ļipiņām. Skrējām šiem pakaļ, lai nobildētu. Kameras gan mums parastie ziepju trauki, tāpēc bildes draņķīgas, bet mazuļu "medīšana" ar kameru gan izvērtās par jautru, dubļainu pasākumu. Zābakus tikai šodien izdevās attīrīt :)

P.S. Pa ceļam no Groningen atpakaļ uz Brēmeni mūs protams apstādināja Vācijas polizei. Māsa ar draugu gandrīz nokavēja savu lidmašīnu atpakaļ uz Stokholmu tā dēļ. Paveicās. Vai varbūt palīdzēja tas, ka mīļotais dzina mūsu mazo Škodiņu uz tās maksimālajiem 160 km/h...

Neliels nogurums pēc triju dienu izklaidēm un garā mājupceļa.

Brēmene ir tik skaista pilsēta. It īpaši vecpilsēta Schnoor ar tās metru platajām ieliņām, neskaitāmajiem suvenīru veikaliņiem un omulīgām kafejnīcām. Un Brēmenes muzikantiem itin visur - krāsainas skulptūras vai uz katra stūra, apdrukāti krekliņi un rotaļlietas mazajās bodītēs. Diemžēl tur pavadījām tikai vienu vakaru un nedaudz paklaiņojam no rīta, izdzerot pa kakao krūzei (Hazelnut Hot Chocolate - ņam!) no Starbucks, pirms došanās tālāk uz Nīderlandes studentu pilsētiņu Groningen.

Noteikti var uzminēt, kāpēc četri jaunieši izlēma doties tieši uz Nīderlandi. Koffie, protams. Pasēdejām mēs vienā no izslavētajiem coffee shop. Sajūsmā neesmu. Iespējams ir arī omulīgakas vietas, bet tieši tas kafijas veikals, kurā mēs bijām, izskatījās pēc apšaubāmas reputācijas cilvēku pulcešanās vietu. Pasēdējām tur pieklājības pēc, izsmēķējām vienu kāsīti, nogaršojām spacecakes un devāmies atpakaļ uz mūsu jauko naktsvietu. Ak, jā, pirms tam gan bijām aizbraucām līdz Afsluitdijk, Nīderlandes milzu dambim. Nogaršojām arī pa glāzei holandiešu alus Brand DubbelBock.

Visfantastiskākais Nīderlandē ir tirdziņi - pilsētas laukumā agri no rīta sabrauc mašīnas, no kurām pārdod visu sākot no dažnedažādiem sieriem, desām, svaigām un kūpinātām zivīm līdz riekstiem, maizei un vienkāršiem augļiem un dārzeņiem. Pat drēbes tur tika pārdotas. Tik omulīgi - tā vien gribējās kaut ko nopirkt tikai tāpēc, ka mājās nekā tāda nav. Beigu beigās tiku pie maisiņa ar riekstiem medū, kilograma siera un stroopvafelēm.

Pārsteidzošais Nīderlandē - mūsu GPS visu laiku rādīja mīnus metrus zem jūras līmeņa, neskaitāmie kanāli, kuros ir "noparkotas" laivumājas, un tik daudz riteņbraucēju, pat manam mīļajam dānim tas bija pārsteigums redzēt tik daudz riteņbraucējus vienuviet. Jā, un darbojošās vējdzirnavas, kurās mums atļāva uzkāpt, apskatīt, kā tiek malti milti. Jaukais dzirnavnieks mums pat pastāstīja kas un kā, un mēs beigās nopirkām viņu miltus.

Fantastiskas brīvdienas ar dikti mīļiem cilvēkiem. Nīderlande ir valsts, kurā es noteikti vēlos atgriezties vēl un vēl. Tirdziņu dēļ, dzirnavu dēļ, skaistās arhitektūras un miera dēļ.

Pastu efektivitātes salīdzinājums - kurš tad ir tas vainīgais? Šodien saņēmu kleitu, kuru vecāki izsūtīja pirmdien. Trīs dienas. Kad sūtu paciņu uz Rīgu, paiet vismaz nedēļa, reiz bija pat divas, līdz manējie to saņem. Kurā galā ir problēma? Dānijas vai Latvijas?

Pēdējās dienās dzīvojos pa veikaliem. Vispirms viens zābaku pāris, šodien otrs. Nākamnedēļ jāpērk kurpes, kas piestāvēs kleitai. Dažādas sprādzītes matiem, meikaps. Ar līgavu konkurēt nevēlos, bet pēc purva briesmoņa izskatīties arī nevēlos.

Ne nedēļas bez traumām! Tikko sadzija plauksta pēc kritiena no riteņa, tagad sēžu ar siltu kompresi uz pēdas. Atkal devos zābaku medībā, jo iepriekšējo reizi nepaveicās. Un pamanījos uzmest zābaku sev uz kājas, tieši ar papēdi pa kaulu. Tagad pēda ir viegli uzpampusi un to rotā smuks, apaļš zilums. Zābakus gan tā arī nenopirku. Vai nu par dārgu, vai nu neglīti, vai arī vispār nav mana izmēra. Kā mierinājumu H&M'ā nopirku sen kārotus, elegantus zīmuļsvārkus un melnu žaketīti ar sarkanu oderi. Perfekti piestāvēs manai sarkanajai kleitai, kuru plānoju vilkt uz draudzenes kāzām.

Ak, nu jā! Otra mana šejienes draudzene ir izdomājusi precēties. Vakar piezvanīja un lūdza, lai palīdzu atrast kāzu kleitu. Kāzas - 20. novembrī. Šī gada novembrī. Būs jautrs skrējiens pa kleitu veikaliem, meklējot kaut ko.

Vēlos nobastot jau trešo dāņu valodas nodarbību pēc kārtas. Godīgi sakot, apnicis ir tik tālu, ka mani pat nenomoka sirdsapziņas pārmetumi, kārtējo reizi neaizejot uz nodarbību. Šodien gan vēl piespiedīšu sevi. Kursabiedrene šuj kāzu kleitas. Apsolīju dabūt viņas telefona numuru. Kāzu kleita par 100 vai 400 latiem - manāma atšķirība.

Šovakar mums atvedīs jauno gultu. Izmēģināsim to gan tikai nedēļas nogalē, jo divatā veco gultu lejā nenostiepsim. Toreiz trīs vīriešcilvēki to gultu augšup stūma, nāksies arī šoreiz kādu saukt palīgā.



Kompromiss - aiziešu uz nodarbības pirmo daļu. Ja būs garlaicīgi (un noteikti būs, jo pasniedzējs runā tā, it kā tūlītm tūlīt aizmigs), tad došos mājās.

Palīdzēšu draudzenei meklēt grūtnieču kāzu kleitu. Viņa būs septītajā mēnesī, kad precēsies.

Mīļotā brālis pateica, ka tas ir skumji, ka viņi precas, jo viņa palika stāvoklī. Vēlējos atcirst, ka dānis gan šādu soli nespertu, ja viņa draudzene paliktu stāvoklī. TAS ir skumji. Noklusēju.

Mīļotais laimēja biļetes, tāpēc šovakar neplānoti dosimies uz Linkin Park koncertu. Neesmu dzirdējusi itin neko no viņu jaunākā albuma, mīļotais vispār nezina nevienu no viņu dziesmām. Tas gan mums netraucēs lieliski pavadīt laiku.

Gatavoju boeuf bourguignon à la Julia Child stilā un ķirbju kūku ar dzērvenēm. Gaļai tagad jāsautējas vēl trīs stundas, ķeršos klāt tai kūkai, kuru sen vēlējos pagatavot, bet nebija īsto sastāvdaļu. Sākumā nevarēju atrast veikalos vajadzīgās ogas - dzērvenes vai brūklenes. Neuzcepu. Tad atcerējos, ka man taču ledusskapī burciņa ar dzērvenēm. Sapriecājos. Bet vakar nevarēju veikalā atrast ķirbi parasto, jo tie visi izpārdoti H. svētku dēļ. Grebšanai. Viens pie kaimiņu durvīm stāv. Nopirku kaut ko, kas saucas hokkaido ķirbis, un tad mājās atklāju, ka dzērvenes saskābušas. Nopūtos un šodien aizminos līdz veikalam, lai nopirktu vismaz tās negaršīgās, pāraugušās ogas, kuras te sauc par mellenēm. Un - ak, tu brīnums! - blakus pāraugušajām mellenēm gozējas tikpat pāraugušas dzērvenes no ASV. Garša gan tikai attāli atgādina mūsu pašu dzērvenes, nāksies vien iztikt ar tām.

Kamēr viss pats vārās un cepjas, jāsatīra arī māja. Šovakar taču nāks tā meitene intervēt mūs. Jautri!

Netiku pie iekārotajiem zābaciņiem. Šodien aizbraucām uz veikalu, knapi atradām stāvvietu, tad atradām arī zābakus un atklājām, ka veikalā nevar norēķināties ar kredītkarti, bet makā tikai pieci lati. Jautrākais, ka kredītkaršu sistēma (vai kā to sauc) nedarbojās ne tikai tai apavu veikalā, bet visā iepirkšanās centrā. Un, patiesībā, visā Dānijā šodien nevarēja norēķināties ar kartēm vai noņemt naudu no bankomātiem. Kaut kas bijis noticis ar to sistēmu. Nedarbojās nekas. Četros gan tā tika salabota, bet tad jau visi veikali bija slēgti.

Pašlaik es ļoti vēlos iespert mīļotā māsai. Vai mātei. Drīzāk gan viņai, jo tā ir viņa, kas visam pagastam ir izstāstījusi to, ka viņas dēls tiekas ar ārzemnieci. Vai arī priesterim, kam radās "ģeniālā" doma par rakstu savai baznīcas mēnešavīzei?

īsāk sakot, mūs vēlas intervēt tai baznīcas avīzei. Par mūsu attiecībām. Par manām izjūtām, pārceļoties dzīvot tik tālu, par mūsu pieredzi, grūtībām, ar kurām mēs sastapāmies kā jauktais pāris.


No otras puses - nedaudz uzjautrinoši. Droši vien teikšu jā. Tas liek justies nedaudz kā slavenībai :D

Māja nedaudz sakārtota, zemenes ar šokolādi sagatavotas, šampanietis ielikts ledusskapī atdzesēties. Esmu izvēlējusies sarkano kleitu un matos salikusi ruļļus. Pēc pāris stundām mēs dosimies uz restorānu "Gardēžu garāža", lai baudītu jaukas, romantiskas vakariņas divatā un nosvinētu savu trīs gadu jubileju.

Neticas, ka tikai trīs gadi. Sajūta, ka esam bijuši kopā vienmēr...

Tikko ļoti eleganti nolidoju no sava riteņa. Paveicās, jo neko vairāk par salocītu dubļu sargu, noskrambātu plaukstu un nedaudz iedragātu pašlepnumu nedabūju.

Mīļotajam beidzot izmaksās virsstundas. Savā jubilejā varēsim uzdāvināt sev jaunu milzu gultu. Un piektdien restorāns. Murrr...

Paracetamols nepalīdzeja, divas stundas miega arī ne. Svaigs gaiss, ābols, kaudze konfekšu, kuras mīļotais man nopirka. Galva sāp tik un tā. Ne stipri, bet tomēr nepatīkami. Ceru, ka rīt būs labāk...

Piecos pamodos galvas sāpju dēļ. Piespiedu sevi atkal iemigt. Pamodos pirms stundas, galva joprojām sāp. Slikts iesākums jau tā pelēkai dienai.

Kāzas lielveikalā - stulbuma kalngals. Vēlme tik intīmu notikumu padarīt par publisku izklaidi man itin nemaz nav saprotama. Tāpat kā visi tie realitātes šovi, kas pašlaik tik ļoti populāri Dānijā. Par jaunajām māmiņām, kur meitenes, kas pašas vēl bērni, ļauj cilvēkiem ar kamerām un mikrofoniem bāzties viņu privātajās darīšanās, izrādot visu "netīro veļu". Tad vēl divi murgi par kāzām, vienā no kuriem šova radītāji dod naudu kāzām ar norunu, ka tas būs tikai un vienīgi līgavainis, kas visu organizēs (un pat izvēlēsies kāzu kleitu), un ka līgava rezultātu redzēs tikai kāzu dienā. Otrajā murgā rāda četras kāzas, kur līgavas pēc tam viena otru noliek. Tā, kurai būs uzdirsts vismazāk, tiks pie kāzu ceļojuma. Saldajam ēdienam tiek piedāvāts šovs par nabaga bagātajiem dāņiem, kas savas izšķērdības dēļ ir nonākuši finanšu grūtībās un kuru finanses tagad publiski izķidā.

Lieki piebilst, ka visi šie šovi ir mežonīgi populāri sieviešu vidū un, spriežot pēc tā, ko man ir stāstījis mans draugs, ir ļoti svarīgi tos skatīties, lai pēc tam varētu kaut nedaudz iejusties sieviešu kolektīvā. Vīriešiem (ak, laimīgie) pašlaik pietiek ar regulāru futbola maču un kaut kāda šova par kaut kādu Buberu (tas ir dāņu vīriešu vārds) skatīšanos.


Heh.. Aiz nekā darīt jūku prātā. Likties gulēt vai gaidīt mīļotā zvanu? Šodien esam apmainījušies lomām - es sēžu mājās, kamēr viņš izklaidējas, un gaidu viņa zvanu, lai brauktu viņam pakaļ.

Manas darbadevējas piecgadīgais dēls ir iemācījies pateikt vārdu "mamma"...

"Lielisks" iesākums šai dienai! Rīta duša izvērtās par murgu, kad, jau saziepējusi matus, pēkšņi atklāju, ka vairs nav karstā ūdens. Pat viegli silta vairs nav. Tikai ledaini auksts. Joprojām pūlos kaut nedaudz sasildīties...

"Ja esi pieķēries kādai nozīmīgai lietai, nebaidies, bet droši dodies uz priekšu. Šķēršļi, kurus pārvarēsi, sniegs tev lielisku pieredzi tālākai izaugsmei. Liela enerģija, kas jāpielieto uzmanīgi."

Haha! Jau pusdienu pūlos sākt strādāt pie sava maģistra darba. Vismaz izlasīt pāris nodaļas dažās grāmatās, lai sparastu visus tos n-tos modeļus un izvēlētos tos, kurus es prastu izmantot.