Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.

Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.

piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'

es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi

vakar vakarā sajutu, ka kaklā kkas īsti nav labi. no runāšanas. es vakar visu dienu pļāpāju un sestdien vakarā un piektdien gandrīz visu dienu un man kaklā diskomforts, jo piekususi mēle :D
bušočanās laikā izmežģītu mēli šis nepārspēs, tādēļ no pašizraisītiem ievainojumiem ir godpilnajā trešajā vietā. otrajā - griežot arbūzu kājā iedurts nazis

ļoti priecājos par tām biksēm, jo tagad paveras plašas iespējas lielai daļai blūžu, kas man jau ir! gandrīz kā iet uz veikalu un uzreiz dabūt veselu kaudzi savu mīļāko apģērbu, kuros Jūties. turklāt šāda materiāla garas platas bikses man bija +- vidusskolā, elastīgs ķipa džinss
vispār Sidonas no veikaliem ir tiešām mans mīļākais un tur šobrīd bija tik daudz riktīgi foršu džemperu - mīksti jo mīksti i īsām rociņām (v veida izgrieziena trikotāžas džempertkrekls) i zeltītām pogām, i bītlenes, bet man nevajag. nu tā, ka tiešām laikam neko nevajag (ja nu vienīgi melnu džemperi, jāuztaisa revīzija vai der tie, kas man ir)

šodien bija ļoti piesātināta, ļoti veiksmīga diena, izdarīju daudz mazu darbiņu, kurus ikdienā nevaru, jo vajag padomāt. uzrakstīt skolotājiem par dažādiem sīkumiem; noskaidrot, precizēt, saliku atgādinājumus lietām, jo es jei bogu vairs neko neatceros, lasu (atkal), tūlīt bliezīšu un nevaru atrast failu, kuru toč zinu ka iesāku kkad oktobra beigās. neatceros ne kur liku, ne kā nosaucu :D

šajā semestrī no visiem rakstāmajiem darbiem (kuru izspiešanai līdz tekstam vispirms ir nereāli daudz jāizlasa un jāsaprot, t.sk. Regulas) trīs man bija par zivīm. nu, viens par garnelēm, kas arī skaitās. ironiski, jo man zivis negaršo, nekad nav bijis akvārijs un vispār interesē tikai tik cik jebkura dzīva būtne, kas ne pārāk

to procesu kad zemledus makšķerē sauc par žibulēšanu

pārdevu dzīvokli. nopirku bikses

šodien visu dienu virpoju, bet visvairāk lepojos ar to, ka beidzot gaišā dienas laikā un pie pilnas apziņas apskatīju savas ūsas un atcerējos noskūt. nebija jau TĀDAS, bet drusku dūrās un kaitināja un tā kā bija gaišs un bija laiks un saprašana un jāsteidzas un būs saspringti, paņēmu gaiši zaļu vienreizējo skuvekli un izdarīju. mazs solis cilvēcei, milzīgs - cilvēkam un mani kaut kā tas iepriecina :D

oktobrī iedeva instrumentu, šodien - notis Grīga "Kalnu karaļa alā" :D <3