un atkal jau ritms un ritms un ritms ko gribas uzrakstīt bet tas tādā formā nav iespējam kā vārdos formulējamas lietas un nedaudz sanāk bezsakars gudras lietas te mēģinot noformulēt bet vispār doma raisās kaut kā lēnāk šoreiz un ne tik ļoti plūstoši sajūta ka galva tukša un ka vienkārši domu nav viņas ir iztērētas kaut kur nogurušas no manis un es no viņām un alerģija un niķis nāk un kasīties gribas un tā ir tie ir mani dzīves pavadoņi ar kuriem nebūtu slikti iemācīties sadzīvot un atkal jau man nav ko teikt tāda nerunīga tā apziņa bet ne jau tāpēc ka tukša bet tāpēc ka kaut ko negrib atklāt pauze pauze pauze pauze o jā tā ir labi pauze pauze pauze un miers un tad nekas nedomājas jo citādi es sevi spiežu domāt kas nav gluži pareizi un jēgpilni ai pauze nevaru vairs