sveiks cibiņ sveiki 10 m zem ūdes uudens uudens uudeens vai ieklemmējos bāc nu nezinu nezinu tik daudzi slāņi slānīši nezinu baidos pati sev atklāties un piezagties savai apziņai īstajai apziņai kur nu vēl kam dziļāk kur nu vēl tiem sūdiem kas parādās sapņos un pie dd bāc edžiņš piemēram sagājis kopā ar vladu bāc redz ka skauž īstenībā ai skauģe es ai ņerga es ak vai ci kdaudz slikta varētu un mācētu par sevi stāstīt the fucking fight for the fucking truth es negribu būt tik bieži negribu būt man ir tiešām bail ka tajā sekundē kad pirmoreiz pa īstam iedomājies par pašnāvību tava dzīve mainās uz visiem laikiem uz visiem visiem laikiem arī tad ja par to apzināti vairs nekad nedomā tāpat būs sūdi kas to sajūtu atsauks atmiņā tāpat kā to saldo iegriešanas sajūtu tāpat kā ar to sajūtu kad kāds tevi sit to aizmirst nevar nekad kad kāds tā pa īstam tev iesit es nezinu kā tas ir džekiem kas kādreiz kaujas tur noteikti vajadzētu būt mazāk pazemojumam un vairāk cīņas sparam un garam bāc es esmu sākusi reāli lēni rakstīt man patīk mācības ļoti patīk bet vienlaikus bail par sevi bail par to vai kādreiz būšu tāda lai varētu pati uzskatīt ka varu palīdzēt citiem ne tikai meklēt palīdzību pati un būt gudra teorētiski fakinajās domās nevis jūtās man ir bail un man ir vienalga vai laikam pareizāk būs teikt ka man ir tik ļoti bail ka paliek vienalga tik daudz dusmu dusmnu lērumi un kilogrami manī nebeidzami un tikai pa miligramam nāk ārā vai dzīve vispār kādreiz būs savādāka pirms desmit gadiem jutos tāpat nu labi tīri praktiski tagad viskautkas ir labāk un visādi sliktie nav pie manis bet vienalga bāc kā pleci svilst un vēders sāp laikam tad esmu aizrakusies līdz patiesībai es domāju par to kāpēc to rakstu šeit nevis kur citur privāti sev saku ka tāpēc lai interesantāk bet īstenībā noteikti atkal alkstu pēc uzmanības un noslēpumainības un sazina kā vēl gribu gulēt negribu gulēt baidos no rītdienas baidos no tik daudz kā un daudziem baidos jo jūtos vainīga un ne pietiekami laba atkal jau un protams ka man ir argumentu kaudzes un dusmas ko tā arī droši vien nekad neizteikšu un paturēšu sevī vai arī labākājā vai sliktākajā gadījumā izrakstīšu tev bet tiešām ja tā padomā cik daudz cilvēks dzīves laikā var mainīties cik tas vispār ir iespējams ko cik daudz var tikai izdomāt un iedomāties tā piemēram bija viena no manām lielākajām kļūdām un vienlaikus arī labākais kas ar mani noticis ka pati izdomāju un pievērsos tai profānajai kognitīvi biheiviorālajai nevis terapijai bet dzīves uzskatam uzstādījumam ka mēs esam tas ko mēs domājam līdz ar to think different feel different be different kas par bullshit kas par milzīgām muļķībām you can fool your heart only for a while esmu pamanījusi ka rakstot pielaižu daudz vairāk pareizrakstības kļūdu agrāk teiksim pirms gada man tādas praktiski vispār negadījās vai ja gadījās tad uzreiz tās pamanīju bet tagad ik pa brīdim tās paskrien garām manam radaram un than can be a good or a bad thing bāc es gribu citādāku dzīvi tiešām gribu gribu tādu kur pati sevi vienā vai citā veidā nebeidzu nost es domāju kā vispār ir iespējams strādāt darbu no kura tu pārnāc mājās un dzīvo savu dzīvi es vispār nedomāju ka es tā spētu man pēkšņi darbaholisms vairs nešķiet tikai vārdi tas taču ir kas pavisam reāls un man liekas ka arī man ar to ir ļoti liels sakars bāc es pārāk bieži gribu pazust no šīs pasaules tā kā šovakar baidos no rītdienas negribu to nepatīk man negribu iet negribu satikt cilvēkus negribu jautājumus negribu nepadarīta darba sajūtu negribu negribu negribu negribu baidos un jūtos slikti par savu negribēšanu man taču jābūt pareizai fak cik tas ir stulbi un cik lieliski es zinu ka tas ir stulbi bet tas laikam nekavē to kā rīkojos te no apziņas plūsmas ir pārāk maz tā ir tīrākā domu plūsma tāda kontrolēta esmu pārāk saspringta pleci un rokas un elkoņi un deniņi viss sīc un šņāc un nekā skaista šovakar