kad pagājusi vairāk kā puse dienas beidzot saņemos un kaut ko daru lai tā kļūtu kaut cik vērtīga tādā ziņā ka izmantota kaut nedaudz lietderīgi limfmezgls sāp pušums uz žokļa arī kā tāda ievainota haizivs vai kas tamlīdzīgs visu dienu miglojas acis garšīgi burkāni mierīga ritmiska mūzika un saņemšanās saņemšanās saņemšanās jāpiekārto māja jāizmazgā drēbes es gribu dzīvot tīrāku dzīvi un sakārtotāku arī lai cik jauks un silts bija miegs no rīta pēcpusdienā tas jau bija kļuvis pavisam lieks tā atkal bija bēgšana no realitātes un pienākumiem es nezinu kad iemācīšos sākumā jau bēgt neguļot bet vienkārši atslābinoties un tad jau arī varbūt nebēgt tas klusums te cibā gan ne slinkuma bet noguruma dēļ ja jāizvēlas vēl rakstīt vai iet gulēt tad es ar lepnumu labāk izvēlos iet gulēt jo darāmā daudz padarītā nedaudz spēks vairāk vajadzīgs un pareizi man taču otrdien kontroldarbs jāraksta un daudz uz to jāsamācās un vēl tās grāmatas jāizlasa kas to lai zina varbūt man šovakar būs īstais noskaņojums mācībām vismaz liekas ka varētu būt grūti būt vienai mājās ir pierasts pie kompānijas un sabiedrības pat tad ja ar to nav īpaši nekādas mijiedarbības bet ir vienkārši kaut kāda klusa kopābūšana