no izrādes atceros tikai to, ka aktieri nemācēja tēlot, stumdīja tik to galdu un viens otram padeva alkohola pudeli, smēķus un spēlēja kaut kādu dambreti, režisora interpretācija par filmu likās tik divdimensionāla, tad jau varēja animācijas filmu no plastilīna cilvēciņiem uztaisīt, būtu atbilstoši. filma ļoti patika, raudāju, ilgi pēc tam domāju un joprojām ik pa laikam iedomājos, cik daudz visa kā tur bija, emocionālā mijiedarbība tik mainīga, niansēta, pretrunīga u. c.