Materiālo lietu ziņā Skandināvija kaut ko ir (īstermiņā) sasniegusik nenoliedzami, bet tie ir tikai aptuveni 25% no pilnas, noapaļotas, krietnas dzīves. "Sociālas valsts dzīvotspēja" beidzās aptuveni 80to pirmajā pusē, kad Skandināvijā sākās lielā privatizācija un vēlāk pavēra slūžas masu imigrācijai. Kas tālāk sekos šim "sociālās valsts modelim" - nav grūti minēt.

Lumpenis sauc pēc taisnības, protams, ka uz ceļiem nospiests cilvēks sauks ne tikai pēc abstrakta morāles principa piepildīšanās, bet gan meklēs sistemātiskā pazemojuma vaininiekus, autorus jeb "aģentus". Visām lietām ir cēloņi, nekas nenotiek "tāpat vien".

Latvija dzīvo ar absolūti kreisas politikas sekām, esi laikam aizmirsis gandrīz pusgadsimtu galēja kreisuma okupētās LV dienaskārtībā. Īsti nezinu, ko tu domā ar "centriski labējām" valdībām - kā valsts aparāts bija milzīgs un uzbāzīgs komandekonomikas periodā, tā arī turpinājās laupītājlielkapitāla laikmetā, kas tā arī nav ļāvis izveidoties normālai, turīgai, patstāvīgai privātīpašnieku un ražošanas līdzekļu turētāju šķirai (te apakšā var būt daudz kas, no autonomām ģimenes zemnieku saimniecībām līdz pilsētu sīkuzņēmējiem vai namīpašniekiem). Ne padomju okupācijas periodā, ne sekojošajos globalizētā laupītājkapitāla gados Latvijā nav īsti bijusi nacionālās un tautiskās interesēs balstītas politiskās varas. Attiecīgi smieklīgi, ka vienā grozā piemet "nacionālismu", kas tikai lieku reizi parāda, kurai tautas apkāsēju nometnei par labu spēlē nedemokrātiskie, pašpasludinātie šampānieša sociķi un sociālā taisnīguma cīnītāji. Globalizētā lielkapitāla roklaižas jūs esat, neoliberālisma obverss.