darbs: labi vai slikti?
Slikti
- tā vietā varētu tusēt apkārt pa pasauli (reālo vai iedomu) un tērēt sūri sapelnītos resursus;
- priekšnieks ir izbesījis (viņš(-a) ir totāls &$&*%* un absolūti nekā nesaprot no biznesa organizācijas) tik tālu, ka jūties gatavs uz galējībām;
- apzinies savu optimizācijas ideju vērtību, taču nevienu tās neinteresē. Tas tādēļ, ka kādreiz esmu noslinkojis un vēl joprojām NAV IEGŪTS GUDRĪBU APLIECINOŠS DOKUMENTS!!!
- atnākot (lasīt - atvelkoties) vakarā mājās, nav ne mazākās vēlmes darīt ko mācību labad, t.i. vēlme ir, bet spēka vairs naff....

Labi
- pretējā gadījumā būtu degradējies tālāk;
- lai arī došanās uz darbu un atrašanās tajā prasa zināmu līdzekļu daudzumu, kāds mazums tomēr paliek pāri (likviditāte >1!!!);
- EGO defaultā nosaka manu pārākumu pār avg ppl smārtnesu, taču jūtos tā jocīgi pārsteigts par darba laikā gūtajām zināšanām. Jocīgi tādēļ, ka kolēģi nav nekādi rocket scietntisti;
- mazāk laika TV un citām rekreācijām.

Secinājumi
Labāk darbam tomēr būt, arī tad, ja tas ir sūdīgs. /Skaidrs, ka darbs nav sūdīgs, bet gan tā darītāja attieksme pret subj./ Laikam jau galveno lomu nospēlē motivācija. Patiesi žēl ir redzēt tās pilnīgu trūkumu no uzņēmumu vadības puses. Te nāk prātā kāds sakāmvārds:"...bagāts kā grib, nabags kā var..." Viņš(-i) jau laikam ir sagrābies visai savai dzīvei! Ownerim ir neierobežotas tiesības rīkoties ar savu mantu pēc saviem ieskatiem. Tik vien tā starpība ka employees un viņu likteņi nav viņa personiskā manta. Kaut gan tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis....

postskriptums
Saņemšu diplomu un darīšu galu netaisnībām visā pasaulē :P