mans sviests

11.7.06 10:35
Andris Petrovs, «Vakara Ziņas»: "Pasaule ir pilna ar neparastiem dzīvniekiem. Kā piemēru var minēt sniega cilvēku Himalajos (sastapts arī citās vietās) un ķirzakveidīgo Nesiju no Lohnesa ezera Skotijā."

Vēl turpat: "Jāatzīmē, ka pēdējos gados bioloģijā notikušas dažas izmaiņas. Neskaidrāka ir kļuvusi robeža, kas nodalīja jēdzienus «cilvēks» un «dzīvnieks». Daudzi biologi pievērš uzmanību cilvēka lielajai anatomiskajai un fizioloģiskajai līdzībai ar tādiem pērtiķiem kā gorilla, šimpanze un orangutāns. Parādījušies tūkstošiem ziņojumu par «savvaļas» cilvēkiem: jetiji Himalajos, meža cilvēki Indoķīnā, lielkāji Ziemeļamerikā, jovi Austrālijā un citi, kas liek secināt, ka veidam «homo» mūsu dienās var būt ne tikai «sapiens» izpausme."
16 piezīmes vieta jūsu piezīmēm

Saraksta papildinājums
11.7.06 10:43
Komodo salas pūķis; punduržirafe Okapi; 20m gara anakonda; plankumainais tapīrs u. c.
Atbildēt

haaaaaaaaaa
11.7.06 10:49
"Neskaidrāka ir kļuvusi robeža, kas nodalīja jēdzienus «cilvēks» un «dzīvnieks». "
Atbildēt

11.7.06 11:29
Dalījums sugās ir patvaļīga cilvēciska klasifikācija (objektīvais kritērijs - pēcnācēju rašanās iespēja arī nedarbojas - skat. piemēram mūli), jeb īsāk: cilvēkam ir dofiga līdzību ar dofiga citiem dzīvniekiem.
Atbildēt

11.7.06 11:38
nebūtība

pēcnācēju radīšana ir tikai viens no kritērijiem. un krustojot mūli ar mūli vēl neviens pēcnācējs nav iegūts. starpsugu hribrīdi parasti ir neauglīgi un reti ir gadījumi, kad starpsugu hibrīdi ir auglīgi (šeit kā piemēru var minēt balto un pelēko zaķi).

izņēmumi tikai un vienīgi apstiprina likumsakarību. turklāt bioloģijā parasti skatās uz pazīmju/faktoru kopu, nevis runā tikai par vienu pazīmi/faktoru. viena pazīme/faktors viens pats nedarbojas.
Atbildēt

11.7.06 11:53
I am terribly sorry, bet izņēmumi nekad un nekur -neapstiprina- likumsakarību.

Exceptio probat regulam -- izņēmumi "testē"/pārbauda likumu. Izņēmums nozīmē, ka likums ir nepareizs vai nepilnīgs.

Bet noliecu galvu bioloģijas priekšā. Esmu pārliecināts, ka izvēloties konkrētu faktoru un pazīmju kopu cilvēkus var nodefinēt kā pilnīgi atšķirīgus no dajebkā cita dzīva. Par ko arī īstenībā ir stāsts - klasifikācija ir apriori atbilstoša klasificētāja interesēm.
Atbildēt

11.7.06 11:57
nebūtība

taču lai kādu kopu izvēlētos nevarēs cilvēku atdalīt no dzīvā. ir robežas, kuras neviena klasifikācija nevar pārkāpt.
Atbildēt

11.7.06 12:08
Principiāli jau nē - es galu galā varu klasificēt, ka teiksim viss, kas ir zils ir vienā pusē, un viss kas nav zils, ir pēc manas klasifikācijas otrā pusē - tad kopas "cilvēks" un "dzīvs" (varbūt) pārklātos, bet nebūtu viens otra apakškopa.

Dīvainākais ir tas, ka arī šāda klasifikācija var būt noderīga, atbilstoši kaut kādam konkrētam mērķiem (piemēram, es esmu svētku organizators, kuram dotajā brīdī vajag kaut kā sadalīt konkrētus objektus un subjektus pēc krāsām, lai viņus novietotu atbilstoši savam plānam); ar to es (atvainojos par punkta naglošanu) vēlreiz tikai varu pasvītrot, ka klasifikācija ir patvaļīga un "klasificētājorientēta".
Atbildēt

11.7.06 11:12
Mhm, ir arī tādas "avīzes", kā Mistiskā sensācija, Kriminālā sensācija utt. Tur ne tikai tādus jokus var izlasīt.
Atbildēt

11.7.06 20:28
Tas man atgādina, ka vidusskolas gados mums bija jāaiztāv kāda dzīvības izcelšanās teorija, es aizstāvēju darvinismu, un apgalvoju, ka evolūcija turpinās. Beidzamais spilgtākais piemērs - homo sovieticus. Skolotāja par manu humora izjūtu nebija stāvā sajūsmā :))))
Atbildēt