kas uzpeld virspusē

degšana
8.8.11 14:11
nezinu, baigā baigā pretestībā pēdējā laikā. pret visu. lai, kā necenstos balansēties, meditējot, vingrojot, arī dzerot un pīpējot - līdzsvars neiestājas. liekas, ka ripoju arvien dziļāk aizā. bet nav sajūta, ka tas ir slikti. ir vienkārši sajūta, ka tā ir turklāt ar to neko īpašu nevajag darīt. katrā ziņā, ne drudžaini.
iekaplēts iekaplēt

šorīt
5.2.11 12:25
pamodos ar lielām garīgām slāpēm.
iekaplēts iekaplēt

kaut kā tomēr
3.2.11 12:49
jocīgi. visu laiku drusku iesmīkņāju, iekrekšķēju par to M.F. gadījumu. he, skat, re kā, sevi "nodzīvoja". bet šodien, kad izlasīju Ir to, kas tur bija saraxtīts, kaut kā pielaidās tas man arī drusku tuvāk. un aizdomājos es par trauslumu un vārību. par to vai tik neesam kļuvuši fiziski daudz nepanesīgāki. pēdējā laikā apkārt tuvu un tālu zinu gadījumus par lielām veselība problēmām. par organismiem, kas nav spējīgi panest. gerontoloģijas pētījumu liecina, ka novecošanas ilgtspēja statistiski palielinās, tomēr, šķiet, arī ātru un letālu saslimstību iespējamība kļūst arvien biežāka (tie paši vēži). jauki ir dzīvot un domāt, ka pateicoties biomedicīnai esam uzveikuši viduslaiku 30 gadu nāves cenzu, tomēr vai veicot rūpīgākus pētījumu korelācija starp it kā pagarināto mūža ilgumu un pēkšņiem un ātriem nāves gadījumiem salīdzinoši agrā vecumā proporcionāli neizrādītos tajā pašā viduslaiku līmenī? interesanti tomēr būtu uzzināt, cik evolūcijas šķērsgriezumā iespējams, ka nieka 600-700 gadu laikā ar cilvēka ķermeni ģenētiski notikušas vai nenotikušas radikālas pārmaiņas.
iekaplēts iekaplēt

kad patīk
20.8.10 17:18
ir tik forši sajust, ka darot to, kas tiešām patīk un, cerams, padodas, labo sajūtu lauki ap tevi izplešas aizvien tālāk un intensīvāk.
iekaplēts iekaplēt

aptauja par oktobri
27.8.09 11:54
ar kādām ieražām, tradīcijām, svētkiem utt, jums asociējas oktobris?
iekaplēts iekaplēt

esmu drusku samīlējusies
20.4.09 09:31
twitterā :)
iekaplēts iekaplēt

13.janvāris
13.1.09 23:14
darbā nerodu gandarījuma. eju uz "organizāciju" lūkot pēc Gruzijas iespējām. sākumā esmu skeptiska. beigās jau atstāju telpas optimisma pārpildīta un gribu doties uz turieni jau kaut vai rīt. izrādās darbi pie klienta X iestrēguši, jo jaunā projvade drusku salaidusi visu dēlī. nu, i bog sņei. paldies Dievam pienāk 17.00 un mēs legāli pametam biroju, lai dotos Doma laukuma virzienā. es pirms tam esmu nobricinājusi savus sabutiļņikus, ka lietot alko šajā gadījumā nebūtu prātīgi, jo tas tikai pierādītu, ka sasodītajam Merķelim tomēr ir bijusi taisnība. tā teikt, jācīnās bez grādīgajiem. "nocīnamies" kādu pusotru stundu, stundu no tās pavadot, meklējot labāko pieeju norises vietai. beigās izrādās, ka no Doma baznīcas puses visu var vismaz dzirdēt. par pērli un kauna momentu izvēršas Pērkona samazinātā sastāva uzsāšanās, jo solists vienkārši ir tādā reibumā, ka pirmo pantu nodzied aptuveni šādi "eee, ooooooooo, iiiiii, mmmmm". tauta "dejotāji un dziedātāji" glābj situāciju un noved dziesmu līdz kādam ne tik kaunpilnam galam. boring. sekojošās uzrunas ir blāvas, gaudulīgas un reflektējošas. mēs gaidam VVF stila uzsaukumus, kuri tā arī nepienāk. jo man pusmauku zābakos kājas ir tik astalušas, ka dodamies beidzot sasildīties. iznākot no sasildīšanās secinām, ka pūļa brēkoņa pārvietojusies pretējā virzienā. pie saeimas. bikli palūram ap stūri un vecišķi nolemjam iet mājās. mājās iečekoju ziņu portālus, iedzeru vīnu un lēnām taisos uz čuču.
iekaplēts iekaplēt

jautājums
13.1.09 10:43
šodien darba listes pastkastē konkrēts jautājums - Kurš dosies šodien uz mītiņu?. daži sāk atbildēt. bet beigās drošs paliek nedrošs piekabina arī jautājumu - a, kas? tad, nu, es padomāju, ka vai, nu, vienus vai otrus ierakstīs kādos mellajos saraxtos.
iekaplēts iekaplēt

ieradums&pieradums
12.1.09 11:11
šodien sapratu, ka ieradums ir slikts pieradums
jo ne pie kā laba nenoved. vinkārši domāju, kā lai padara par ieradumu krietnāku ēdienkartes dažādošanu. bet tad sapratu, ja šomēnes pieradīšu pie šī ieraduma. un nākamā mēnesī vai martā būs tie solītie ļoti grūtie laiki. un man nebūs par ko uzturēt šo savu ieradumu. kā es atteikšos no pieraduma?!
iekaplēts iekaplēt

bladj
16.10.08 23:17
rit jacelas pirms 8.00, jo naks kaut kads tur (krokodils) Gena, skiet, ta vinu sauc. skatities, ko var darit ar dzivokla visparejam un manas istabas individualajam atlsegam.
iekaplēts iekaplēt

diezgan viegli
18.5.08 15:50
noskrēju. bija pateicīgs laiks. likās, ka vilkšos kaut kur pakaļā, bet sanāca pat drusku uzdot tempu un finišēt ar godu. smuki. man ļoti patika. spēcinoši.
iekaplēts iekaplēt

kas esi tu?
5.1.08 14:49
biku sanak padomat, bet rezultats interesants.

http://www.yourideal.lv/?sec=test

upd. pati esmu inspektors :)
iekaplēts iekaplēt

nāves jaunais tēls
26.11.07 15:44
šonakt sapnī pavisam skaidri redzēju nāvi. tagad es zinu, kā tā izskatās. tātad, viss norisinājās uz netīras, peļķainas ieleles, kaut kur pilsētas nomalē, kuru no abām pusēm ieskāva lielākoties vienstāvu padomju laiku ģimenes savrupmājas. mēs visi (nespēju precizēt, kas tieši, bet visi) stāvējām uz ielas pretī kādam no namiem, kurā, kā visiem bija zināms reiz dzīvoja un nu, tik tikko viņā saulē bija devusies kāda vecāka gadagājuma radiniece. (realitātē gan viņa jau ir mirusi). te pēkšņi, kā jau tas sapņos mēdz notikt ar tādu kā flašu nomainījās kadrs un parādījās nāve - divās personās. tas bija kaut kas tiešām pretīgs. principā no skata it kā nekas īpašs, bet emocionālais lādiņš, ko izstaroja tēls radīja neomulības sajūtu vēl igi pēc pamošanās. vizuāli būtne atgādināja musulmaņu sievieti melnā burkā, tikai tajā vietā, kur parasti paveras izteiksmīgas tumsnējas liktenīgās sievietes acis, rēgojās divi mirdzoši, kaķacīm līdzīgi pusapļi. varētu pat tekt zilizaļi luminiscējoši caurumi. kā es to zinu, a, tā, ka minētā nāve, pirms došanās aizgājējas namā, pagrieza galvu un pār plecu paskatījās uz mums. neaizmirstams skatiens. manu interesi piesaistīja vēl kāds notikuma pavērsiens, otra nāve, kamēr pirmā atskatījās uz mums un devās namā, izspēlējot galveno lomu, jau bija devusies uz priekšu pa ielu un klusi ieslīdēja kāda attālāka nama iebraucamajā ceļā. es tikai paspēju nodomāt. nu, lūk, atkal kāda stunda būs situsi.
upd. aizmirsu piebilst, ka tēli, protams, pārvietojās vieglā slīdējumā, vismaz 10cm virs zemes.
iekaplēts iekaplēt

bet
25.4.07 09:54
cik superīgas sajūtas, abstrahējoties no sirds vājuma. putni dziedāja aizgūtnēm, un likās, lapas plaukstot arī dziedāja.
iekaplēts iekaplēt

un tad vel
24.3.07 10:10
pedeja laika mani pavada nenosakamas kvalitates vajumi. tadi, ka no rita pamosties un nav speka no gultas izkapt. tad vakar darba sezu pie kastes un viena mirkli melns gar acim, elpa sekla. kolege gaja uz aptieku pec validola. tas darbs mani no tiesas nogales.
iekaplēts iekaplēt

seni kaplējieni