kas uzpeld virspusē

13.janvāris
13.1.09 23:14
darbā nerodu gandarījuma. eju uz "organizāciju" lūkot pēc Gruzijas iespējām. sākumā esmu skeptiska. beigās jau atstāju telpas optimisma pārpildīta un gribu doties uz turieni jau kaut vai rīt. izrādās darbi pie klienta X iestrēguši, jo jaunā projvade drusku salaidusi visu dēlī. nu, i bog sņei. paldies Dievam pienāk 17.00 un mēs legāli pametam biroju, lai dotos Doma laukuma virzienā. es pirms tam esmu nobricinājusi savus sabutiļņikus, ka lietot alko šajā gadījumā nebūtu prātīgi, jo tas tikai pierādītu, ka sasodītajam Merķelim tomēr ir bijusi taisnība. tā teikt, jācīnās bez grādīgajiem. "nocīnamies" kādu pusotru stundu, stundu no tās pavadot, meklējot labāko pieeju norises vietai. beigās izrādās, ka no Doma baznīcas puses visu var vismaz dzirdēt. par pērli un kauna momentu izvēršas Pērkona samazinātā sastāva uzsāšanās, jo solists vienkārši ir tādā reibumā, ka pirmo pantu nodzied aptuveni šādi "eee, ooooooooo, iiiiii, mmmmm". tauta "dejotāji un dziedātāji" glābj situāciju un noved dziesmu līdz kādam ne tik kaunpilnam galam. boring. sekojošās uzrunas ir blāvas, gaudulīgas un reflektējošas. mēs gaidam VVF stila uzsaukumus, kuri tā arī nepienāk. jo man pusmauku zābakos kājas ir tik astalušas, ka dodamies beidzot sasildīties. iznākot no sasildīšanās secinām, ka pūļa brēkoņa pārvietojusies pretējā virzienā. pie saeimas. bikli palūram ap stūri un vecišķi nolemjam iet mājās. mājās iečekoju ziņu portālus, iedzeru vīnu un lēnām taisos uz čuču.
iekaplēts iekaplēt