ou, so true..

Ja,ja, richtig, teiktu Herr Schwaukstee.

lielākoties tās jau ir kakas, tikai smuki iepakotas:) un pats foršākais - lepnais skatiens ar kādu laimīgais kaku ieguvējs cīnas ar mani. ar svešām, viņu kakas vērojošām acīm.

veselā miesā - vesels kilograms kaku

Zini, kad es skatos uz presi kioska, vai grāmatām grāmatnīcā, nāk prātā, cik daudz no visa tā pārvērtīsies pakaļas slaucāmajā materiālā, tiks izmantots par iekuriem krāsnī, sapelēs slapjā pagrabā...
Un tad? Tam cilvēkam no saviem gardumiem būs labs prāts, omulīgs vakars, iespējams ar kādu sexīgu būtni, komforta sajūta... Galvenais nav galarezultāts, bet ceļš. Process ir viss, galaprodukts ir mazsvarīgs.

tu jau tik par to sev tuvāko, gardēdis:) es atkal drusku par ko citu laikam nodomāju, ne par apēdājiem. par plastmasas dakšiņām, dažādiem lētiem viskija atdarinājumiem, bezjēdzīgiem niekiem. par to ceļu tev, protams, taisnība. sevišķi par šādu ceļu vienmēr padomāju aplūkojot izgāztuves pie daudzīvokļu namiem:)

Un par ko agri vai vēlu paši ēdāji, klātesošos ieskaitot, pārvērtīsies.

es tomēr gribētu palabot - kakām, nevis kaku. redz, nekad jau nevar zināt, kad un cik bieži.