mans sviests

5.7.14 23:26
Izgāju laukā, domāju mierīgi pačurāt, bet tad kokā saklausīju pazīstamo tramīgo čabināšanos. Tur jau viņa bija, mūsu zelta cauna (kā šovakar atklāju, jumta čakarētāja), žigli rāpās augšup pa zaru, bet, samanījusi manu klātbūtni, sāka izdvest tādas norvēģu death metal vokālistu cienīgas draudu skaņas. Laikam neesmu gluži uz ausīm kritis un aptuveni to pašu spēju likt pretī. Un šī ieklausījās, saausījās. Apstājās, ierunājās drusku citā toņkārtā - tādā kā šņācošā. Es viņai atkal pretī tādu Burzum vokālu, viņa man - kaut ko šņāc savā valodā. Šādā saspēlē aizvadījām labu brīdi. Caunai vairs nebija ne prātā zibenīgi nozust šķūnī, bet skuka, neko daudz nenojaušot, tikmēr turpināja virtuvē strādāt ar dokumentiem. Kad izdevās sasaukt, arī vēl kļuva par liecinieci mazās plēsīgās draņķes komunikācijai. Bet tad laikam spēku samērs izrādījās par smagu, ienira šķūņa aizpakaļā.
12 piezīmes vieta jūsu piezīmēm

5.7.14 23:57
Mums pavasaros ālējas vardes, neslikti. Bet šogad mazāk kā citus gadus. Lai gan - nav jau vairs pavasaris.
Toties šodien parādījās odi. Nekad vēl nav bijis tā, ka viss jūnijs bez odiem. Laime.
Atbildēt

6.7.14 00:03
while the limousines wait in the street

Es arī tagad kaujos. Balkons vaļā, nāk uz datora gaismu! Bet vispār citus gadus ir bijis trakāk, tfu tfu tfu
Atbildēt

5.7.14 23:56
pasaules iekarošanas plānus es kopā ar trušiem mēdzu kalt, ņemu no viņiem piemēru
Atbildēt

6.7.14 00:02
Skaisti, protams! Es arī iedomājos, kā Tu izvērs visu šo komunikāciju, aizmirsis aizbultēt "šķūņa durvis". :D
Atbildēt

9.7.14 16:09
bildīte ļoti labi papildina noskaņu
uzreiz vieglāk iztēloties, kā tas viss notika :)
Atbildēt