- Dāvanas. Tipa. Kind of. Whatever
- 21.1.04 09:23
- Ronim
Dzīvesveids
Paradumi: ūdenī - mednieks vienpatnis, uz sauszemes - barā.
Balss: dobjas skaņas, pīkstieni, urkšķēšana.
Roņi
Apdraudētie roņi
Mūkroņi ir vienīgie roņi, kas dzīvo siltos ūdeņos. No trim sugām divas ir apdraudētas, bet trešā suga, iespējams, jau ir izzudusi. Šos roņus cilvēki var viegli iztraucēt, it īpaši tad, kad roņi dodas krastā vairoties. Arī zvejniecība un jūras piesārņojums ietekmē viņu skaitu. Pasaulē ir tikai apmēram 1000 Havaju salu mūkroņi un apmēram 500 Vidusjuras mūkroņu (Monachus monachus) . Savukārt Karību mūkronis (Monachus tropicalis) pēdējo reizi redzēts 1952. gadā.
Populācijas skaits svārstās no 120 000 - 135000 indivīdu. Lielākā daļa, apmēram 80000, sastopama Lielbritānijas piekrastē. Baltijas jūrā dzīvo ne vairāk par 2000 roņu. Patlaban roņi ir aizsargājami dzīvnieki.
Roņa pamatdati
Garums: tēviņi līdz 3,5 m mātītes 2,5 m
Svars: tēviņi līdz 315 kg mātītes 200 kg
Vairošanās
Dzimumgatavība: tēviņi 6 - 10 g, mātītes 5 - 9. vecumā.
Pārošanās laiks: Baltijas jūrā - martā, Lielbritānijas un Norvēģijas piekrastē - septembrī.
Grūtniecība: 360 - 365 dienas.
Mazuļu skaits: 1.
Dzīvesveids
Paradumi: ūdenī - mednieks vienpatnis, uz sauszemes - barā.
Balss: dobjas skaņas, pīkstieni, urkšķēšana.
Barība: zivis un daži bezmugurkaulnieki.
Dzīves ilgums; apm. 40 gadi.
Vai tu zini, ka...
Pelēkā roņa latīniskais nosaukums cēlies no grieķu valodas un nozīmē mazā jūrascūka.
Ķeltu leģendas vēsta, ka ir sievietes roņi, kas žēlīgā balsī aicina savus mazuļus vai arī mēģina ievilināt nāvē jūrniekus.
Izskatās, ka roņi raud, bet atšķirībā no cilvēkiem - tiem nav dziedzeru, kas regulē acu izdalījumus.
Pēlēkie roņi var pārvietoties simtiem km tālu no savām vairošanās vietām.
Zem roņu ādas uzskrājas biezs tauku slānis, kas pasargā ķermeni no atdzišanas, ļauj ilgi iztikt bez barības uzņemšanas.
Tas par roņiem!
(Oriģināls ir te. Īpaši vilinošs liekas links Skatīt dzīvnieku saturu)
Tējai![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
teeja un tatami.
Japānas izjūtas nebūtu pilnīgas, ja mēs neatrastu laiku apsēsties uz tatami, sakrustot zem sevis kājas un ļauties austrumu virtuves garšu baudījumam un eksperimentētāja priekam. Ja vien neesat liels japāņu virtuves pazinējs, tad katra maltīte Japāna jums nesīs arvien jaunus pārsteigumus. Ēdam, protams, ar irbulīšiem, kas jau pēc pirmās dienas treniņa šķiet pašsaprotama lieta.
Ja katra ēdienreize tiek gaidīta ar interesi, tad pavisam citādas izjūtas pārņem iespēja piedalīties tradicionālajāteejas ceremonijā. Nevilšus pielīp pašu japāņu cieņpilnā attieksme pret seno tradīciju, telpā iestājas dziļš klusums un visi uzmanīgi vēro katru namamātes kustību, kas ir apgūta un trenēta mēnešiem ilgi, lai godam veiktu šo nozīmīgo rituālu – teejas sagatavošanu.
(Oriģināls ir te.)
Punktam
Mūs fascinē salūts.
Salūts ir fizikas likumu, trigonometrijas un fraktāļvirzības izpausme. Šie, salūtā pieticīgi sarežģīti, salūta ietekmējošie faktori var tikt izšķetināti līdz pat atomfizikas un vēl nez kādiem pamatiem. Bet kas tad beigu beigās ir tas, kas šos pirmos, vistālākos zināmos, ir atstājis aiz sevis?punkts? Vai apjausmas rašanās?
Mēs esam daļa no visuma salūta. Vai tas nav sajūsmas vērts?
(Oriģināls ir te. Kaut kur dziļumā, sadaļā Credo :)) - 8 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Re: thanks
- 21.1.04 12:24
-
Vot he-he. Tu tiešām esi 3,5 m? Un 200 kilogrami?
- Atbildēt
- Re: thanks
- 21.1.04 12:44
-
Velni
kā ta
- Atbildēt
- 21.1.04 10:40
-
Vai mūkroņi ir tie, kas mūk, vai tur kāds sakars ar mūku?
- Atbildēt
- punkts salutē
- 21.1.04 11:06
-
visuma pirotehnikas ģēnijiem :)
- Atbildēt
- 21.1.04 15:25
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
:)))
tad nu es ceru ka cienīgi cienīsiet iecienīto tradīciju ar savu cieņpilno projekciju matērijā. - Atbildēt
- 21.1.04 15:57
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
p.s. tur saka ka Zemi radījušas dievietes asaras
- Atbildēt