nu krievijaa lapu laiku pastaaveeja balsojums PRET VISIEM.

Ilmāram uzbraukts pamatoti. Nu kas viņš par budistu, ja neiet vēlēt. Kā jums šķiet?

man vislabāk patika moments, ka viņš esot arī aģitējis, lai citi arī kļūst par noziedzniekiem un liekēžiem un arī neiet vēlēt.

vai tik viņš nav būdists.

Stāsta, ka reiz kāds ir teicis mullam Džami:
Tu neizturies kā dižens dzejnieks un sūfijs. Kā lai zinām, ka patiesi tāds esi? Viņš atbildēja:
- Tu turpretim izturies gandrīz kā cilvēks, no kā varam izdarīt secinājumu, ka pagaidām tāds neesi.

vairāk vīna un mīlestības

ārprāts, izlasīju, kas notiek pie tā antona, un esmu Šausmās. tik prasta, aiz augstprātīgas retorikas slikti maskēta diršana, es nesaprotu, kāpēc jūs vispār tur līdāt kaut ko pretargumentēt. lai kaut kāds cūka iedomātos uzrakstīt manu vārdu un uzvārdu, un spriedelēt par manu attieksmi pret manu pilsoņa pienākumu, kas ir katra paša personīga darīšana? p
izģec, vienkārši, šitie ir tādi, kas maršē un salutē ar Hail Hitler un nodod savu māti Gestapo, jei bogu.

Lai saprastu, ir vispirms jākļūdās. Tak tiešām: pieklājīgi un argumentēti aizrādīt uz kļūdīšanos ir katra vairāk pieredzējušā pienākums.

Cūka vai ne, tomēr teikt, ka attieksme pret pilsoņa pienākumu ir personīga darīšana ir mazliet jocīgi. Līdz šim biju domājis, ka pilsoņa pienākumi pēc definīcijas nevar būt mana personīgā darīšana.
Piekrītu, ka tur ir mazliet pāršauts pār strīpu, tomēr vidējā latviešu intelektuāļa apolitiskā attieksme, kas tiek pamatota ar puziceptiem apsvērumiem par izvlēs brīvību var izvest no pacietības daudzus.

Attieksme pret pilsoņa pienākumu ir mana personīgā darīšana, tāpat kā jebkas cits, kam ir sakars ar manu iekšējo, morālo izvēli. Pusizcepti vai trāpīgāk noformulēti, šie apsvērumi ir būtiski. Un es te vairs nedomāju par izvēli starp Šleseru un Kristovski, bet starp izvēli būt aktīvi iesaistītam šādā sabiedrības iekārtā vai nebūt. Jo redzi, man neviens nepajautāja, vai man šāda iekārta apmierina vai nē, es piedzimu jau iekārtotā pasaulē. Un es godīgi bez īpašas pozas varu pateikt, ka nē, neapmierina, bet es jau tāpēc neiešu dzīvot mežā, priekš kam man tāds radikālisms. Es vienkārši pieņemu tos noteikumus, ok, man ir kaut kāds pilsoņa pienākums, es aizeju tur nobalsot, bet paturu tiesības neiet. Bet ja pēc tam par neiešanu velk pie kauna staba un publiski noper, tā ir tā jūsu demokrātija? Sūds tas ir, ne demokrātija, pārprasta pienākuma apziņa, iekārtas verdzība, kurā valda šitais te "vai nu ar mums, vai pret mums".

Nav tik vienkārši. Kāds varētu teikt, ka tu runā tā it kā būtu no Marsa šeit nokritis, nevis piedzimis valstī, kurā darbojas noteikti principi un kas uzliek noteiktas saistības. Man arī no padlaikiem ir krietna nepatika pret jebkādiem ierobežojumiem, ko uzliek valsts, bet ir kaut kādas robežas. Kur tās ir - tas ir diskusijas jautājums.
Starp citu - Austrālijā un Beļģijā dalība vēlēšanās ir obligāta, tomēr neviens neapšauba šo valstu demokrātiskumu. Par neattaisnotu neierašanos uz vēlēšanām pienākas naudas sods.

un tieši tāpēc Austrālijas parlamentā var tikt alus partija! how smart is that?

Kurš ir teicis, ka demokārtiski pieņemtiem lēmumiem ir jābūt smart? Vislabāk, iespējams, būtu tad, ja mūsu valsti pārvaldītu kāds ekstrēmi gudrs monarhs. Bet ir kaut kādas citas vērtības, kuru dēļ šāda opcija liekas nepieņemama.

Lūdzu, man naudas sodu. Bez ierunām samaksāšu. Cita lieta ir uzrakstīt, ka tāds un tāds ir idiņš, jo neaizgāja vēlēt.

p.s. – kāda starpība, vai es esmu "no Marsa nokritis" vai "piedzimis valstī, kurā darbojas noteikti principi". absolūti nekādas, tik un tā es esmu nonācis iekārtā, kurā valda neatkarīgi no manis veidojušies procesi. tajos man ir iedalīta konkrēta loma ("pilsonis") un no manis gaida sadarbošanos iekārtas attīstībai. un es sadarbojos tiktāl, cik man tas ir pieņemami, teiksim, nestājoties pretī. bet neviens nevar prasīt no manis aktīvu darbību. un ja prasa, tad ar kādām tiesībām? vai vajadzētu uzskatīt, ka es ar savu piedzimšanas aktu jau esmu parakstījusi līgumu ar valsti, ka darbošos tās labā? nē.

Nezinu, ko tu domā ar aktīvu darbīb, bet runa ir par elementāru pienākumu sekot līdzi tam, kas valstī notiek un reizi četros gados aizvilkties uz vēlēšanām un paust savu viedokli. Manuprāt nav īpaši daudz prasīts.
Bet tu raksti patiešām tā it kā tu būtu no Marsa nokritis. Lai tev būtu kādi pienākumi pret kādu, tev nav jāparaksta līgums. Mums ir noteikti pienākumi pret mūsu vecākiem, lai arī nekādu līgumu mēs neesam parakstījuši un neviens pat arī mūs nav lūdzis to darīt. Un būtu dīvaini, ja tu sāktu stāstīt, ka tavi pienākumi pret vecākiem ir kāda privāta darīšana, t.i., ka tas ir kaut kas tāds no kā tu vari sevi atbrīvot ar kādu iekšēju gribas aktu.

Jā!

Kad likums definēs, kas ir obligāti pildāmie "pilsoņa pienākumi" (līdzīgi kā nodokļu maksāšana u.c.), tad varbūt nebūs personiskā darīšana. Bet kamēr šos pienākumus nosaka īstenticīgā kaiminu Anniņa, gānot no panckām visus, kuri nedomā kā viņa, tikmēr, diemžēl, lēmums pievērsties valsts politiskajai dzīvei vai ignorēt to ir katra paša personiska darišana.

Tas atgādina mūsu pašu politiķu atmazkas par to, ka viņu rīcība jau ir tikai ētiski problemātiska, bet ar likumu jau viss ir kārtībā. Ja jau nevar tiesāt, tad jau viss štokos. Nu tad tikai rullējam.

Paskatījos Saeimas vēlēšanas likumā un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, taču neatradu, kur tur būtu norādīts minimālais balsotāju skaits. Arī Satversmē neredzēju.

Es nesaprotu, kāpēc tie, kas aizgāja vēlēt, tā pārskaitušies?

kas tur ko nesaprast? viņi ir pārskaitušies tāpēc, ka neuzvarēja. tā taču lielā mērā ir spēle, vai arī es kļūdos?

Jā. Un zaudēt ir jāprot.

nu re, absolūti piekrītu.

akdies, kursh vispar seko tam antonam_v.. tur jau viss saakumaa bij skaidrs.

"Savukārt došanās uz vēlēšanām un sabojātu biļetenu mešana kastē gan, manuprāt, ir vienkārši idiotisms."

Varbūt paskaidrosi, kāpēc tā domā.

Tāpēc, ka - protams, tikai teorētiski - tā par novēlējušiem var kļūt 99% balstiesīgo iedzīvotāju. Interesanti tikai, par ko būs balsojuši tie, kas biļetenus nebūs bojājuši, un kas - atkal tikpat teorētiski - var būt tikai kāda desmitā daļa no šiem 99%.

Mana doma bija vienkārša - iet un iemest sabojātu biļetenu ir mazākais ļaunums. Ja tas ir idiotisms, tad vēl lielāks idiotisms ir palikt mājās.

Redzi, tieši par to man ir šaubas - vai piedalīšanās vēlēšanās ar sabojātu biļetenu var būt mazāks ļaunums kā apzināta vēlēšanu boikotēšana.

Varbūt papūlies paskaidrot savu šaubu iemeslu. Turklāt - no tā ko saki izriet, ka ļaunums turpat vai vienāds, tad jau arī "apzināta boikotēšana" ir tāds pats idiotisms kā biļetena bojāšana. Vēl jau, protams, var pievērsties pārdomām par atšķirību starp apzinātu un neapzinātu boikotēšanu.