pēc 3 nedeļu attelpas, pārforsēju dziļās smadzeņu šūnās, nezinu kā Jums, bet manā ķermenī dzīvo jauna civilizācija. nē, pēc tā, es saku uz redzēšanos, pietiek mocīt sevi laiks atpūtināt. pāris dienas atpakal sekoja nākamais sitiens, un ziniet, ne sūda tās cigretes nav vērtas, jā protams, patīkams process, bet nevelk man pēc jums, pietiek man sajust Tavu smarzu, ka saprotu - nē, tu esi kā barība no kuras var atteikties, un ar nervu sistēmu tur nav nekāda sakara- iedomas, atslābini prātu un būs labi! vienīgais uz ko vēl parakstos ir alco, bet tā kā deguns nepārstāj niezet jau ilgāk kā mēnesi, tad vai nu sekos nākamais grūdiens, teikt nē - alco, nu tad jau manīs, kas i tā seku radītais rezultāts.
brīziem gribas iespert, liekas ka fiziskais spēks atvērs Tev acis, iespējams, ka nē - ja gribi aiziet uz grunti ej, neturēšu un nepadošu rociņu, smadzenes Tev riņķo pietiekamā atrumā!

piedrāzt visu. elpojam.