vakar viss sākās - nevarēju noskatīties kā mocas.
šorīt saņēmu ziņu - braucam, cilvēciņš ieraudzīs dienas gaismu.

bet...

pilnmēness tuvojas un viss notiek tā kā es to izspriedelēju, brīžiem tas uzdzen baisumu, bet tādas ir cilvēka iespējas, kas ir tikai jāatīsta. jā, varbūt kāds teiks - sakritība, ne sūda tādas nav, ir jāsaskata, kas mums ir dots.

drūms miers pildās dzīslās.