Nu ko,tad atiet..

 Ir pienācis vakars,nu tas vasarīgais,kad aiz loga neticami dzirda gaismiņa spīguļo.Tā vien izliekas,ka rīts nav sasniedzams un,ja tas negribētu nākt nemaz,tad to kā brīnumu uzlūkotu tikai retais.Sēžu loga šajā pusē,kaut gribētos būt tur laukā,kur pievakari sveicina mazais spalvu kamolīts[Nu tā vismaz man izliekas,ka līksmā vīterošana varētu aizlidot adresātam:VAKARS] un citi jestruļi.Taču nēēē,vēl pacietības mazuliet,punktiņi uz visiem i,lai darbiņš glīti padarīts un motoriņš pakrūtē varētu tik satraukti vairs nebubināt. Tā nu es te,istabā projektēju savu "Veģetāro referātu".Nevajag jau i nemaz teikt,ka darbiņš stāv kā stāvējis un kustēt tam sākt ir suri.Jāuzsāk jau būtu tā burtu virknējumu meklēšana,lai tos rindotu kaut cik sakarīgos teikumos,kuri beigās atklās pasniedzējam visgaišāko domiņu,ko mans gars būs saražojis.Gribās jau tā,lai šis pirmais mācību gads būtu veikts godam,tāpēc vēl jāuzmeklē kādā stūrī noglabājusies enerģijas deva un jāsteidz tā izmantot.Nepadošos,cīnīšos un sasniegšu saulbagātu vasaru - tā es šovakar...