 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
annuska's Journal
remdējos Pēterīša dziedāšanā
http://www.youtube.com/watch?v=GDNtv_T_
Jeseņina vārdi.
Biju uz lekciju par čaņbudismu. Daudz jēdzienu, grūti izsekot, taču nākamreiz solīja arī ko poētiskāku.
Vēl es šodien pēc ilgiem laikiem strādāju pilnu slodzi ofisā (nē, tas joprojām nav uz ilgu). Noguru, turklāt man iedeva svešādu datoru. Bet es tiku galā. Saliju un nosalu, jo no rīta izskrēju par pliku. Mājās ēdu cūkgaļu, gāju karstā vannā. No rudens es nebaidos. Baidos no bērnu skolas, kas nenovēršami tuvojas.
Riskējot ieberzties tāpat kā tēta vecmāmiņa ar savu govi, mēģināšu tomēr liecināt.
Tātad, personiskais fons( ... tālāk ... )
Grupa( ... tālāk ... )
Vēsture un organizācija( ... tālāk ... )
Sadzīve( ... tālāk ... )
Saturs( ... tālāk ... )
Aizkustinošie momenti( ... tālāk ... )
Paši galvenie svētki ( ... tālāk ... )
Speciāli protestantiem par Mariju u.c. ( ... tālāk ... )
Labi, pagaidām viss. Beigās tomēr maziņš muzikāls ieskats, tas gan nav no šī ceļojuma, taču šis puisis gāja ar mums un visu krāšņoja http://www.youtube.com/watch?v=ycLFXfLX
Viņš arī mēdz dziedāt „ja jūs nekļūsiet kā bērni, jūs neieiesiet Dieva valstībā” uz „ložņā bitīt” melodijas.
Esmu atpakaļ. Retrīts diezgan pamatīgs; tagad man, protams, gribas liecināt, bet ar to liecināšanu ir mulsinoši. Kā tētis man dažkārt stāsta par savu ticīgo vecmāmiņu, kura bērniem teikusi - nomira man pūra gotiņa, es raudāju, raudāju, bet nākamajā dienā onkulis nezinādams man atveda un uzdāvināja citu gotiņu. Taču bērni, protams, smējušies, ka gotiņu jau nevis Dievs, bet onkulis esot atvedis.
Starp citu, runājot par govīm, vai jūs zinājāt - ja ļaužu grupa iet pa ceļu un dziedot slavē Kungu, tad vesels ganāmpulks govju no ganību otras malas auļo, jā, tieši auļo, klāt? Te nu, protams, ir skaidrs, ka govīm patīk attiecīgā frekvence, jo svētceļniekiem bez dziesmas lūdzoties, tās, gluži otrādi, metas prom.
Man bija tiešām ļoti labs, maigs un skaists pirmais svētceļojums, nekas nebija grūti, nekas nebija smagi un nesāpēja, raudāju svētīgas asaras vairākas reizes dienā, maz gulēju un jutos moža, cukurs asinīs nekritās, toties daži kilogrami gan, kājas nenoberzās, viss patika un daudz kas pārsteidza.
Rītvakar es došos svētceļojumā uz Aglonu. Tas būs manā mūžā pirmais, ir drusku bail, bet es to nolēmu jau pērnruden, un man nav iemesla pārdomāt. Kaut kādā ziņā šis būs atvieglotais variants, kādā citā varbūt ne, nezinu. Būs laikam vēss, ceru, ka visu laiku nelīs lietus, lai gan man nav paniskas bailes salīt, tomēr parastos ceļojumos lietainas dienas ir bijušas nomācošas. Es biju domājusi, ka Mārtiņš arī nāks, bet viņam plāni mainījās, un varbūt tas ir labi, varbūt man tas tiešām ir jādara vienai, lai gan tagad mēs cenšamies vairāk darīt kopā. Es taču viena neprotu pat telti uzcelt, jo to vienmēr ir darījis viņš, bet šodien es trenējos celt telti, lai neizblamētos, un man pat izdevās.
Infantila un laimīga.
No mammas:
sejas panti
mati
subjektīvisms
nesavaldība ģimenes lokā
ārēja atturība paplašinātā sabiedrībā
pārspīlētas nozīmes piedēvēšana ēdienreizēm
krievu valoda
"trakums"
pārspīlēta gādība par bērniem, tieksme kontrolēt
ģimene kā vērtība
smaga pienākuma apziņa
nepatika pret rokdarbiem
riebums pret mitruma smaku
tieksme gruzīt un zāģēt
neticība saviem spēkiem
intuīcija + nedefinējamu sirds zināšanu kopums
domas dziļums
vainas apziņa
skumjas
No tēta:
zobi
zinātkāre
godkārība
loģika
nosacīta objektivitāte
ticība saviem spēkiem
latviešu valoda
rakstīšana
daudzmaz veselīga attieksme pret seksu
šarms vieglā dzērumā
nemīlestība pret jezgu
mīlestība uz dzimteni un folkloru
didaktika, demagoģija
sēņošana
mežs
tieksme atkārtot vienu domu, lai būtu drošs, ka sarunu biedrs ir sapratis, īpaši reibumā
pedantisks kārtīgums rakstu darbos un nekārtīgums sadzīvē
iecietība pret savu tuvāko
mīļums
no abiem:
naivums
mīlestība pret rakstītu vārdu, lasīšana
ētika
salīdzinoši maz aizspriedumu
no mammas tēva puses radiem - acis
no vecvecmammas, kuru praktiski neesmu satikusi - gaita un raksturīgi paradumi
Tas ir atgādinājums man pašai, bet varbūt vēl kādam interesē
Soda vietā ( ... tālāk ... )
Šorīt lija, abas ilgi nogulējām. Kad neguļ, šeit laukos lietus laikā ir nomācoši. Citādi ir labi. Man te ir daudz ko darīt. Vispirms es kurinu krāsni un plīti. Māja ir veca un mitra, jo pa ziemu netiek kurināta, tāpēc jākurina arī vasarā, izņemot ļoti karstas dienas. Vispirms es iekurinu krāsni istabā, un kad tā ir radījusi labu vilkmi, tad var ķerties arī pie virtuves. Virtuvē es uzsildu ūdeni traukiem un vispār, kā arī pusdienas gatavoju uz malkas plīts, lai taupītu gāzi, jo negribu pati mainīt balonu. Vēl es gribu līdz mammas atbraukšanai sakopt visādus kaktus, jo mammai nebūs spēka, kā arī kaut cik sakopt apkārtnē tādas lietas, kuras es zinu, ka vecāki nedarīs. Taču nav taisnība, ko es reizēm saku, ka mēs te māju neremontējam un dārzu nekopjam - jo tētis rūpējas gan par diezgan daudz ko, ar viņa gādību ir salabota apkures sitēma un man tagad ir viegli, nekas nedūmo; nomainīts jumts verandai un vispār, kopš vectēva nāves (jau 27 gadi) tētis ir vairākas reizes noorganizējis arī remontu, diemžēl tas drīz vien vairs nav jūtams tā paša vecuma (krietni vairāk nekā 100), mitruma un ziemā nekurināšanas dēļ. Dārzs arī apbrīnojami labi saglabājies, ražo vēl ogu krūmi un arī dažas ābeles, kaut gan pamazām tomēr iet mazumā, un dažus iestādītos ziemā nograuž zaķis, tur vajag metāla sietu. Dažas puķes ir iznīkušas, bet dažas vēl ir. Tagad te ir mazāk koku nekā manā bērnībā, jo daudzi vecie ir nozāģēti vai apzāģēti, vispār man patīk, ka ir vairāk saules, jo ēnas un koku tāpat vēl pietiek. Te ir labi dzīvot karstumā. Tagad nav karsti, un mani tracina mitrums un tā smaka spilvenos, segās un visur, kas te paliek pa ziemu. Vajadzētu nopirkt jaunus un vest ziemā uz Rīgu. No smaržām visas citas man patīk, zāles smarža un liepziedi, un pat dūmi mazās devās. Man patīk aka un plīts un riekstukoks un ābeles, man patīk vasaras sākumā mežrozītes, bet tagad nav, toties ir korintes, šogad diezgan treknas. Man patīk, ka tuvu ir liels mežs. Man nepatīk, ka tik tuvu ir kaimiņi, jo te ir lauki, nevis vasarnīcu kooperatīvs, taču tētis saka, ka agrāk mājas cēluši tik cieš blakus pret vilkiem. Man nepatīk tēta dzīvžogs, ko viņš iestādījis pa robežu uz lauka un meža pusi, tas izskatās nedabīgi un absolūti neiederas ainavā, taču zinu, ka visticamāk neaiztikšu to NEKAD.
Vēl es cenšos nogrābt Mārtiņa nopļauto zāli, lai nepūst uz zemes, bet man lēni iet, nav visam spēka. Nekāds mauriņš te nav, viss tāds nelīdzens, kā jau kad reti pļauj un vēl retāk nogrābj. Pamazām ar to samierinos.
Tā kā mēs te esam tikai divas, traukus es varu mazgāt tikai vienu reizi. Meita tagad uzvedas ciešami. Varbūt viņa ir tāds cilvēks, kam vajag mierīgu dzīvi.
lūdzu, lai ieskaita beidzot naudu