Man māsas kāzās bija trīs gadi. Man arī nežēlīgi nāca miegs, bet obligāti bija jāsagaida mičošana, jo mums ar jaunā vīra brāli vajadzēja būt par to nākamo pāri. Beigās nodarīja to lietu drusku ātrāk, lai es tiktu gulēt. Es pati neko neatceros. Māsas vīra brālis gan to stāsta pie katras izdevības, viņam jau bija deviņi gadi.
Vēl es kāzās esot pārēdusies putukrējumu un vēmusi.
Mani vecāki arī neprata dzīvot. Nekad nav pratuši. Nekādu blatu nebija ne toreiz, ne tagad. Un es arī.