annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2005-01-25 13:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakar pusdienojot Sapņuzēns saka, ir vai nu briesmīgs izsalkums, vai pārēšanās, nevar gūt līdzsvaru. Vai ar seksu tev tā nav, Riebeklis prasa. Un viņi runā kaut ko par iztukšotību un apnikumu pēc tam. Es saku, man patīk gan process, gan iznākums, nu ja, Riebeklis novelk, tu jau no mums atšķiries ar savu pozitīvismu. Ja viņš zinātu, cik man reizēm ir smagi.

Kad man esot grūti, es pasmaidot, par mani reiz teica mans vecais mīļais pasniedzējs augstskolā. Arī tā man ir izlikšanās. Caur laimības ilūzijām, košajām krāsām es paužot traģismu, teica māsas draugs, kuru es ļoti cienu.

Īstenībā, kad man ir grūti, es sagruzīju mīļoto un nu jau arī bērnus. Pavisam maziņus bērnus es nespēju gruzīt, viņi ir tik nesakarīgi un bezpalīdzīgi. Šaize sākas, kad viņi jau labi runā - tas man liek viņus uztvert kā līdzvērtīgus.

Viņiem manis trūkst. Tāpēc viņi vakaros jau nolikti gulēt, prasa dzert un čurāt, un desmitiem reižu sakārtot segu, un sāpot viņiem kājiņas un mutīti vajagot apsmērēt. Viņi aizvieto mani kā mācēdami, ar visādām tur sīkmantiņām vai multenēm, kas palīdz viņiem nomierināties. Un, kad es esmu, viņi mani izbesī un es viņus sagruzīju.

Tomēr man patiešām patīk gan process, gan iznākums.

Ar lielo bērnu reizēm jau var parunāt kā ar lielu. Kamēr es māsai parādīšu bildes, tu padomā, kas šodien bija labi, kas slikti, es reizēm vakaros mudinu. Šodien viss bija slikti, viņš kādu vakaru saka nemudināts, man neviens nepatika, tu nepatiki, un māsa nepatika... Es šodien slikti jūtos, es taisnojos, es arī, viņš atbild. Tik patiesa saruna mums vēl nav bijusi. Bez pārmetumiem.
Citu vakaru es lasu viņam Pepiju Garzeķi, un viņa acis sāk mirdzēt.

Un viegli man bij iekomentēt Haosam, ka nevajag gruzīt mīļoto. Ak, es jau cenšos. Es mīlu viņu. Es cienu. Es cenšos respektēt un pieņemt, un likt mieru. Jau astoņus gadus viņš noceļ man smagumu no pleciem. Tik smagums vairojas, viss nav noceļams.

Bet tad ir svētdiena, pusdienlaiks, bērni iemiguši, zilās žalūzijas nolaistas, ārā snieg, tas nekas, šodien negribas uz kalnu, nav spēka. Māja aizturējusi elpu. Klusums, siltums, miegs, sekss, miegs, apskāvieni. Gribu ilgāk zilajā klusumā.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?