Mēs ar dēlu vakar pieskatījām mūsu visjaunāko tuvāko radinieku, februārī būs divi gadi. Pareizāk, pieskatīja Marģers, es tikai biju klāt atbalstam. Es pat aizmigu, klausoties, kā viņi sēž pie loga un runājas. Bērns daudzas reizes teica "kaķs, kaķs" un man pa miegam viss sajuka, kur es esmu un kas tas par bērnu un kas tas par jaunu vīrieti ar viņu runā. Es joprojām protu pārģērbt pamperi un pārliecinoši paņemt opā, bet spēlēties man joprojām nepatīk, spēlēšanās prieks ir palicis bezbērnu jaunībā.