Šodien Marģers mani aizveda uz "Pusnakts Parīzē", beidzot vismaz viena filma, par kuru es neraudāju. Jauka viegla filma, lai arī mazliet pamācoša. Pēc tam atnācu mājās un ar Mārtiņu pabeidzām skatīties vakarnakts iesākto 1986. gada "Rozes vārdā". Te nu es beigās tomēr drusku paraudāju.

Lasīju Kļimoviča "Personisko Latviju", tiešām pārsteidzoši interesanti un aizkustinoši.

Kā arī iepriekš šonedēļ Veco Derību, par Jāzepu. To man vajadzēja skolai, lai angļu valodā analizētu Vēbera mūziklu "Joseph and the Amazing Technicolor Dreamcoat", bet es sirsnīgi aizrāvos ar Veco Derību.