ziemelji
Rudens seit ir pagaajis krietni uz prieksu. Kaadu meenesi. Lapu ir maz, jo bijusi veetra. Sesks staastiija, ka peern lapu bijis daudz. Bet taas, kas ir, taas ir aarpraatiigi koshas. Trakaak nekaa Latvijaa. Koki - paarsvaraa beerzi, apses, piilaadzhi. Mezhaa egles. Mezhs ir tik rudeniigs un piesaatinaats. Ir seenes, paarsvaraa needamas, bet atradu arii vienu vecu beerzu beku. Veel uz abaam puseem ir ezeri un kalni. Ciems ir pa vidu uz shauras zemes streemeles. Ja ir saule, var visu dienu veerot, kaa paar kalniem sliid gaisma. Bet shoriit migla, un kalnu nebija. Tie neparaadiijaas visu dienu, arii, kad migla atkaapaas, jo maakonji bija zemu. Kliistu pa zemes streeleem, pa privaatiipashumiem, zviedru vasaras maajinjas ir tukshas. Dazhi pastaaviigie iedziivotaaji straadaa veikalaa, krogaa, viesniicaa, skolaa vai benziintankaa. Vai muzejaa. Mees dziivojam tai pashaa maajaa, kur muzejs.
Rakstu veestules un sheit Cibaa shoreiz iipashi naiviem un vienkaarshiem teikumiem. Nevaru veel atjeegties. Bet man bija vajadziigs, vai cik ljoti vajadziigs shis laiks. Es tieshaam esmu taalu taalu. Taa arii juutos.