es pārsmējos, parādoties Rainim. un raudāju beigās, kad visa zāle automātiski cēlās kājās applaudēt, jo droši vien izrādi iepriekš redzējušie kolēģi vai draugi dižojušies, ka viņu izrādēs tā darīts, vispār sāku raudāt jau tad, kad publika priecīgā šlāgera umpapā ritmā plaukšķināja līdzi Znotiņa skumjajai pēdējai dejai.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: