Stepes vilks
Mežs. Silta pēcpusdiena. Fonā slimnīca. Mana mamma stāsta par savu palātas biedreni, kurai ir pāri 80 gadiem: "Un iedomājies, izrādās, mēs esam paņēmušas uz slimnīcu vienādas grāmatas. Stepes vilku. Tikai es krieviski, bet viņa - latviski. Kad es ieraudzīju viņai to grāmatu, es savējo vairs nevilku ārā, lai arī viņa neuzzinātu par dīvaino sakritību."
Tiešām dīvaini. Un dīvaini arī, ka viņa tagad grāmatu slēpj. Apsolījos viņai aiznest kaut ko citu palasīt. Pēc operācijas. Rīt būs.