Vēl es varu pastāstīt par Tīnu Tērneri. Es Stokholmā biju uz viņas koncertu. Globen arēna pilna, un tā manuprāt ir divreiz ietilpīgāka nekā Arēna Rīga. Tērnere savukārt nav mainījusies pēdējos 25 gadus. Šogad viņai būs 70, tāpat kā manai mammai. Viņa sniedza (man gribējās lietot šo vārdu, jo Tīna vairākkārt uzsvēra, ka tas ir "for you") gandrīz trīs stundas ilgu šovu, kura laikā ne vien dziedāja, bet arī dejoja un iesaistīja publiku. Šovs ir atstrādāts jau daudzus gadus un tiek tikai arvien izpušķots. Man ir drusku skumji, ka viņa ar savu balsi neizdara tikpat kā neko jaunu, arī šoreiz dziedāja tikai vecos hītus. Laikam baidās, ka cilvēki ne par ko citu negribēs maksāt. Es jau nu būtu gājusi ne tikai skatīties uz viņas joprojām tvirtajām kājām. Neguvu arī cerēto emocionālo pārdzīvojumu, koncerta laikā domāju par darbu un savu dzīvi. Tikai drusku paraudāju. Tomēr es nenožēloju. Redziet, es to biju parādā kādreizējai sev.