Jākārto māja, bet es lasu Cibu, staigāju šurpu turpu un domāju, ko varētu apēst. Sasodīts, tas bardaks tak ir jāsakārto, kamēr bērni prom. Beigu beigās attaisu alu.

Es palasu divu cilvēku ierakstus Cibā vēlreiz, uz atpakaļu, un man aizcērtas elpa.
Cik es agrā jaunībā meklēju iemīlēšanos, tik es tagad izsargājos. Kaut patiesībā es gribētu.

Turpinu kārtot drēbes. Kā var būt, ka papildus ir nopirkts statīvs, kur var pakārt daudzus apģērbus, bet drēbju nekļūst mazāk? Beigu beigās ieviešu maisus - Lupatas; Tehniķa apšaubāmās drēbes, kuras izmetīšu, ja viņam gadu tās nevajadzēs; Izmetamās drēbes, kuras ir pārāk sliktas, lai kādam atdotu; Jocīgās drēbes, kuras diez vai vilkšu uz darbu, utt. Sastūķēju maisus skapī un aši aizslēdzu durvis, lai nekrīt ārā.
Skatos uz veciem džemperiem un atceros, ka māsa, kad viņas vīra vairs nebija, pēc kāda laika novalkāja viņa vecos, rupjos kamzoļus. Viņa tad bija tikpat veca, cik es tagad.