Es, piemēram, biju laimīga svētdien. Piecēlos deviņos, ir svarīgi nepakāst dienu, noguļot līdz pusdienlaikam, jo tad ir pusdienlaiks un nav pusdienu, un kamēr izkasās, nevar vairs paspēt nekur aizbraukt. Bet svētdien es gan kafiju mierīgi padzēru, gan izcepu vistu ar kartupeļiem, un pēc pusdienām mēs visi aizbraucām uz jūru. Uz Lielupi; mežā vēl bija daudz sniega un vēss, pie jūras saulē siltāks ar visu vēju. Superīgi izstaigājāmies, tad aizbraucām mājās un izcepām pankūkas ar kondensēto pienu. Bērniem nebija temperatūras un klepus likās labāks. Lūk, cik maz man tagad vajag laimei.