Dzert vajag ar prieku. Kad es dzeru ar savu māsasmeitu, mēs visu laiku smejamies. Mēs smejamies arī bez dzeršanas. Vispār, šie būs ļoti omulīgi Ziemassvētki, jo pie mums paliek Berlīnes radi. Kad ir ciemiņi ar nakšņošanu, uzreiz ir mīļāk. Visa tā šaurība un brokastis un vēlie vīni vakaros.
Kad man bija 14 gadu, es noskatījos Faniju un Aleksandru, tā bija pirmā Bergmaņa filma, ko es redzēju. Tagad es saprotu, ka tā nebūt nebija krutākā viņa filma, bet toreiz man tā patika, īpaši par Ziemassvētkiem. Man liekas, ka zināmā mērā šī filma ir ietekmējusi manu jaunības vērtību sistēmu, ka tā vairoja manu vēlmi pēc ģimeniskuma, lai arī tagadējām acīm tur, iespējams, būtu bijusi pavisam cita galvenā ziņa.
Lūk, un šogad visi mani radi Ziemassvētkos nāks pie manis. Es izdomāju, ka esmu jau liela. Gribētu sataisīt daudz ko garšīgu, tikai baidos, vai varēs paspēt, jo šodien vēl ir jābūt darbā līdz kādiem četriem.