Vēl es gribēju pastāstīt, ka pirmdien mēs bijām Mežaparkā un apskatījāmies arī novāktos karuseļus. Iegājām tunelītī, tur pieaudzis cilvēks nevar pilnā augumā nostāties. Un tad tās laiviņu šūpoles guļus zemē. Taču visvairāk mani uzrunāju somu ragaviņas. Es labi atcerējos tās ragaviņas, es vēl pirms ieraudzījusi, stāstīju savējiem, ka tādas bija. Un te nu viņas stāvēja asfaltētā celiņa malā, acīmredzot nesen izstumtas no kāda šķūnīša. Asām sliecēm, domātas braukšanai pa ledu vai ļoti pieblietētu sniegu. Tātad viņas kaut kur turpat vien tika glabātas gadiem ilgi, kaut nomāt tās sen jau vairs nevarēja, un es nezināju, kur palikušas.