Vēl es vakar biju peldēt. Pie pašām mājām ir sporta klubs "Sportima", nenormāli dārgs sporta klubs. Ja jūs zināt dārgāku (LV), pasakiet, tad es nebūšu tik bēdīga. "Sportimā" viens apmeklējusm tagad maksā 10 latus, tas it kā ir paredzēts gan uz sporta zāli, gan uz baseinu, bet skaidrs, ka cilvēki bez mēneša abonementa parasti iet tikai uz baseinu. Abonements maksā Ls 65 uz mēnesi katru dienu, ej cik gribi uz jebkurām nodarbībām, bet nu cik tad tu tur iesi. Ja grib pirkt abonementu, vēl ir kaut kādi mistiski 20 lati pirmā iemaksa. Nu lūk, un ja pusgadu iet par 65, neizlaižot nevienu mēnesi, tad turpmāk ir 55.
Man ir apdrošināšanas polise, kas sedz 4 reizes pa trīs latiem jeb 12 latus mēnesī, tad nu vakar man norakstīja trīs janvāra reizes un es peldēju par vienu latu! Bet februārī es laikam pirkšu to abonementu.
Es droši zinu, ka vingrot ir iespējams lētāk. Taču šis sporta klubs man ir pie pašas mājas ar visu baseinu. Un ja es nopirkšu abonementu, es jutīšos spiesta iet vingrot. Man jāvingro, jo es negribu, lai man visu ziemu un pavasari sāp spranda, roka un plecs kā pērn. Svars vēl būtu puslīdz ok, es pašlaik sveru 69 kg (ar čībām, dvieli un slapju peldkostīmu) pie auguma 176 , tā vismaz rāda sporta kluba svari. Es varētu nomest kādus 5 kg, bet varētu arī nenomest, galvenais, lai tas viss neļum. Bet prioritāte ir spranda un vispār pašsajūta.