Bērni var izdzīvot viskautkā, kaut bērnu namā, kaut uz ielas. Tādā ziņā viņiem neviens nav "vajadzīgs".
Bet, ja nu pieņem, ka bērnam kaut kas ir "vajadzīgs", tad tā ir mijiedarbība ar dzīvu, jūtošu cilvēku - visās viņa izpausmēs no bezgalīga maiguma līdz beziemesla dusmām - un ar drošības sajūtu, ar "eventuāli, lai kādi podi arī netiktu nogāzti, mēs esam viena ģimene" fonā.