Šodien atkal ir diena, kad Ciba darbā iet.
Vakar es nepavisam nejutos laimīga. Turklāt bez īpaša pamata būt nelaimīgai. Bez bēdīga notikuma, bez slikta laika, bez īpašas slimības, ja neskaita iesnas, bez premenstruālā sindroma. Bet kaut kā tik tukša sajūta. Varbūt tas tomēr ticības jautājums. Es jau teicu, ka man nav raksturīgi gruzīties par dzīves jēgu. Pieņemsim, ka vienkārši debīla, sadirsta diena.

Vismaz aizrakstīju beidzot Gerdai, ka nebraucu uz Saksnām. Protams, es drīkstot pieteikties nākamgad. Sirds sāp un ilgojas. Taču šis nebija piemērots laiks daudzu iemeslu dēļ. Tomēr kaut kas ieduras katru reizi, kad ieraugu Daugavā aiz Jaunjelgavas salu ar eglēm, kas izskatās pēc Saksnām.

Neaizgāju arī uz Ingmāras pasākumu, kaut gan man Ingmāra ļoti patīk un viņas grāmata interesē. Pirmkārt, iesnas, otrkārt, nafig es tur tāda bēdīga, treškārt (man zajebala atkārtoties, bet nekas nav mainījies), gribēju pati pārmaiņas pēc nolikt gulēt bērnus, Marija sen nav bijusi vannā, nenogriezti nagi, pirkstiem ādiņas atplīsušas, un uz galvas tāda alerģiska krevele kā zīdainim. Un jāieiet vēl mūsu dzīvoklī, jāpaņem tīras zeķes un tā, lai rīt būtu ko vilkt. Nez, ja manis nebūtu, ja es nomirtu vai nedzīvotu ģimenē, ja es aizbrauktu uz Kanādu, kā Mārtiņš tiktu galā ar šitādām visādām mammas lietām? Bērni noteiktu tiku ģērbti piemēroti laika apstākļiem, viņi noteikti būtu pabaroti un tiktu skoloti, un iespējams, izaugtu patstāvīgāki. Bet viņi noteikti būtu netīrāki, nesmukākās nesaskaņotās drēbēs, un mazāk uzmanības visādiem pušumiem un pumpām, un homeopātiskajiem graudiņiem. Kā Mārtiņš viņus ārstētu, ja būtu viens? Kādā skolā sūtītu? Kā svinētu dzimšanas dienas? Ir virkne lietu, kas šķiet svarīgas tikai man, bet vai tās ir tik būtiskas? Vai viņi ir laimīgāki no manām rūpēm? Vai viņiem ir tik svarīga mana klātbūtne, pat ja es baros un nesavaldos, un izgāžu savu rūgtumu un nogurumu uz viņiem? Vai arī labāk ir, ja es aizeju dzert, ja tāpat mājās neesmu nekāda patīkamā? Un kādā gadījumā vairāk sāp sirds? Kādā gadījumā viņi kļūtu par to vai to un kā vispār dzīvotu savas dzīves, par ko gruzītos?