Es šorīt sakreņķējos, par sadzīves sīkumiem, drusku apvainojos uz Mārtiņu, neobjektīvi, taču sirds sāp, tipa karotītes atradās, bet rūgtums paliek, eju pa Antonijas ielu un raudu, ieeju Mego nopirkt pienu, a tur kasierīte arī raud, tādām lielām asarām pār vaigiem, jūsu desmit santīmi, saka, un raud pavisam pofigiski atklāti.