Mīļie cibiņi, priecīgus Ziemassvētkus!

Es necepu pīrāgus un arī piparkūkas ne, tās izcepa vīrieši. Kāpostus gan uzliku, gaļu cepšu rīt.
Dāvanas pirku gandrīz tikai bērniem un tiem, kam vārdadienas. Bērni tās izspiegoja, bet pofig. Ja viņi grib ticēt vecītim, tic tāpat. Es vismaz neatceros nekādu bērnības traumu, kad būtu pēkšņi atklājusi, ka salaveča nav.

Mīļais ir mājās un elpo pa degunu. Kaut kad ap šo laiku varētu būt desmit gadu, kopš mēs esam kopā.
Bija arī vienas ģimenes viesības, jaukas, un rīt bus vēl vienas. Visi pašlaik ir Latvijā.
Īsi sakot, mums iet labi. Es nezinu, vai man ir svētku sajūta, bet ir labi.